EYOC Garās distances analīze.
Vieta: 55.
Km: 8,5km
Kāpums: 375m
Laiks: 1:08:08
Min/km: 8:01
Pirms starta: Pirms starta bija neierasti ilgi jāgaida starts pirms-starta apvidū. Nedaudz pastaigāju apkārt, mēģināju iedomāties, kā apvidus varētu būt attēlots kartē. 40min. Pirms starta sāku ģērbties, jo gandrīz jau biju saģērbies vietā, kur mēs dzīvojām. 35min. Pirms starta kopā ar Reini devāmies uz iesildīšanās karti. Iesildījāmies, izstaipījāmies un Reinis jau devās savā distancē, es paliku un koncentrējos uz gaidāmo distanci. Nosolījos, nevienu brīdi nepadoties, lai arī kā man ietu. Un tad jau bija klāt mirklis, kad bija jādodas starta koridorā.
Karte(labāka versija nekā sekojošās)
1.kp:Jau priekšstarta kartē bija apskatījies, ka pirmais punkts varētu būt pie tiem grāvīšiem, jo leģenda vēstīja- grāvīša līkums. Sāku skriet diezgan ātri un jau no ceļa ieraudzīju kp.
2.kp:Arī par šā kp atrašanās vietu man radās priekšstats jau startā. Zināju, ka, skrienot lejā no kalna, ļoti svarīgi ir nepaskriet kp garām, tāpēc jau agri samazināju ātrumu un nevajadzīgi saminstinājos, paskrēju pāris metrus garām kp, bet zināju, ka jābūt pa kreisi no manis un tur tas arī bija.
3.kp: Izvēlējos ļoti īso etapu tomēr daļēji veikt pa ceļu, jo mežs nešķita labi skrienams. Laikus pamanīju krustojumu priekšā un devos kp virzienā. Tur tas arī bija.
4.kp:Pret kalnu. Ļoti vienkārši- jāseko tikai grāvītim, to es arī izdarīju un atradu kp, bet varēju jau nu ātrāk.
5.kp:Etapa sākums pa ceļu, tad ceļa līkumā jāturpina skriet iekšā mežā. Jāskrien lejup, atkal jāmēģina būt uzmanīgam ar augstuma noturēšanu. Lēnām un piesardzīgi tas man arī izdevās.
6.kp:Īss etaps. Izdevās noturēt virzienu, dodoties uz šo kp, jau pārskatīju nākamā-garā-etapa variantus.
7.kp:Garais etaps. Vēl kāpjot augšā kalnā, izejot no kp, izdomāju savu variantu pilnībā. Šķita diezgan vienkāršs un ātrs. Atlikušo kalna daļu uzskrēju. Caur mežu uz ceļu krustu- sanāca trāpīt tieši virsū. Pa ceļu, nemaz neskatoties kartē, līdz lielam ielokam pa labi, pa to lejā, pa ceļu, joprojām. Tur gan bija jāsamazina ātrums, jo ceļa segums bija tādi lieli akmeņi, uz kuriem viegli dabūt potītes traumu, it īpaši jau skrienot no kalna lejā. Tagad bija atlicis vien ieraudzīt pareizo krustojumu. Tā arī izdevās. Kp paņemt nesagādāja nekādas grūtības. Manuprāt, šis ir pareizākais variants. Vienkāršs, ātrs.
8.kp:Jutu, ka man iet labi un turpināju turēt uzņemto tempu. Skrienot uz 8.kp, piefiksēju vairākus lielos akmeņus un veiksmīgi nonācu pie kp.
9.kp:Izskrēju uz ceļa, nedaudz pa to paskrēju, līdz izlēmu doties mežā. Vadījos pēc lielās reljefa formas, cerībā, ka pamanīšu kādu no mikro-objektiem kp rajonā. Lēnām, bet samērā precīzi, nonācu līdz kp.
10.kp:Otrais garākais etaps. Varianti- skriet apkārt pa ceļu lielu līkumu pa labi, vai taisni. Tajā brīdī man šķita, ka spēka vēl pietiek, tāpēc izlēmu doties taisni. Tas bija lūzuma punkts distancē. Nonācu pie lielo ceļu krustojuma un jutos šausmīgi noguris. Temps bija krasi krities, salīdzinot ar distances sākumu.
Pārgāju soļos, bet tad atgādināju sev kur es esmu un ko es te daru, tad atsāku cīnīties ar nemaz-tik-balto mežu. Nonākot uzkalniņā, piefiksēju klintiņu pa kreisi no manis, kā pēdējo piesaisti un devos punkta meklējumos. Piesaiste bija izrādījusies neprecīza, un meklējumi ieilga. Tad mani panāca čehu skrējējs par 4 min, bet arī viņš nevarēja uzreiz atrast kp. Nolēmu jau iet ārā, pie klajuma un meklēt kp no turienes, bet tad pamanīju lukturi. Čehs jau bija paņēmis.
11.kp:Tīri azimutāls gājiens, līdz pamanīju akmeni.
12.kp:Dzirdināmais kp. Pa ceļiem. Pamanīju to pašu čehu uz ceļa. Skrēju viņam pakaļ, bet viņš uzskrēja kalnā pirms manis un tur bija sliktāka redzamība, tā rezultātā viņu pazaudēju. Punkts nesagādāja grūtības, jo pa gabalu jau vīdēja glāzītes. Atzīmējos vispirms, padzēros pēc tam.
13.kp:Ārā uz ceļa, pa ceļu līdz krustojumam, no krustojuma gar kalna virsotni un... pagāju garām punktam, nonācu pie taciņas un tad jau arī griezos atpakaļ. Par brīnumu, čehs bija turpat.
14.kp:Te sākās izkliedes sistēma. Ceļā uz punktu, atkal labi palīdzēja lielie akmeņi ceļu malās, tie palīdzēja noturēt virzienu. Nonācu punktā un nodomāju pie sevis- tagad ir svarīgs moments, jābūt maksimāli uzmanīgam.
15.kp:Te es pazaudēju čehu, kamēr lauzos pa krūmiem. Droši vien turpat blakus jau bija iestaigāta taciņa, jo redzēju, ka viņš kp rajonā nonāk daudz ātrāk par mani. Biju nedaudz novirzījies no taisnās līnijas uz kp.
16.kp:Vienkārši taisni, šķērsojot trīs stidziņas un pie ceturtās atrodot lielo akmeni. Temps lēns, jo grūti pārvietoties pa to „zaļo”.
17.kp:Lejā no kalna pa vienu stidziņu, pāris metri pa ceļu un pa citu stidziņu līdz kp. Nav problēmu.
18.kp:Apskrēju „zaļo” kalniņu ar nedaudz lielāku līkumu, nekā bija nepieciešams, bet ejot kp, redzēju, ka čehs nāk ārā, tapēc centos palielināt tempu.
19.kp:Uz ceļu, mēģināju pamanīt taciņu, kad tas nesanāca, nedomāju par daudz un skrēju pa ceļu līkumu. Mežā no ceļa iegriezos par ātru un tur bija tiešām pagrūti pārvietoties pa mežu, tapēc zaudēju kādu laiciņu tur.
20.kp:Šo kp es ņēmu 2.reizi. Cerēju, ka atcerēšos, kur viņš bija, kārtīgi nepaskatījos kartē un attapos jau uz ceļa. Lai arī līkums ir maziņš, laika patēriņš ir ievērojamāks grūti skrienamā meža dēļ.
21.kp:Arī šis kp bija divreiz ņemams distancē. Un arī uz šo es nedaudz nokļūdījos. No ceļa par vēlu iegāju mežā un paskrēju garām labi atpazīstamajam krūmu pudurim. Tūlīt pat gan atjēdzos un kp paņēmu. Lieki piebilst, ka čehs jau bija prom.
22.kp:Skrienot uz šo punktu, es jau biju pilnībā „izbesījies” un, lai gan liela daļa etapa bija veicama pa ceļiem, mans temps bija lēns. Pie tam es izskrēju ceļa līkumu, jo šķita, ka pa ceļu es apskriešu ātrāk, nekā izlauzīšos pa mežu. Man, protams, nebija taisnība. Es vienkārši saudzēju sevi.
23.kp:Lejā no kalna, augšā kalnā un tad jau pa gabalu varēja redzēt kalnu pa kreisi no kp un, vadoties pēc tā, atrast kp nebija grūti. Centos piespiest sevi kustēties ātrāk un kalniņā uzskrēju.
24.kp:Atkal: lejā uz ceļu, augšā uz kalniņu, pa virsotnītēm līdz kp.
25.kp:Etaps, par kuru man visvairāk kauns. Sākums pa ceļu, tempu pat izdevās nedaudz uzlabot. Ieskrienot mežā un dodoties uz kp pret kalnu, pārgāju soļos. Bet atkal atcerējos ko es te īsti daru un piespiedu sevi skriet. Iespējams, tas bija liktenīgi un, nonākot uz ceļa, es nemēģināju atrast kādu drošu pēdējo piesaisti, bet gan vienkārši „maucu” lejā no kalna. Protams, tas atmaksājās un es pavadīju kādas 2:15 meklējot punktu un saprātu. Beidzot tas man izdevās, atpazīstot taciņu, kurai es biju pārskrējis pāri, neturēdams par citu.
26.kp:Pa taciņu augšup pa kalnu, nogriezos pa citu taciņu un, apliecot virsotni, jau pamanīju akmeni. Paņēmu kp.
27.kp:vienkārši taisni skrēju un centos to darīt ātrāk. Distances beigas bija tik tuvu. Ieraudzīju jau kp lukturi pusceļā uz kp.
28.kp:Būtībā pēdējais kp. Īpaši nekoncentrējos uz karti, bet vienkārši skrēju pēc virziena. Mans cerības izrādījās pamatotas un es jau ieraudzīju fotogrāfu, kurš stāvēja pie punkta. Punkts nesagādāja grūtības.
29.kp. Pēdējais kp. Skrējiens pa marķētu posmu. Centos izturēt uzņemto tempu.
Finišs: Skrēju ātri, bet ne maksimāli. Sapratu, ka finiša sekundes man neko diži tāpat neizšķirs. Tas bija nepareizi, jo vienmēr ir jācīnās līdz galam.
Pēc finiša: Izskrēju, nolasīju identu un tūlīt pat devos apskatīt rezultātu tablo. Protams, uz augstu vietu necerēju, bet tik un tā, bija nepatīkami ieraudzīt, ka zaudēju vadošajiem skrējējiem, un pat 20.niekam ļoti daudz. Priecājos par Māru, kura izcīnīja augsto piekto vietu.
Pienāca treneris Ojārs un teica, ka no latviešiem tāpat esmu labākais savā grupā un stafetē būs jāskrien pēdējais etaps. Tad atsildījos, padzēru, paēdu un braucu uz apmešanās vietu.
1 komentārs:
Vareni! tas bij tas ko es tiešām gribēju izlasīt!
Ierakstīt komentāru