Burosa

Atpūtas brauciens uz SWE izvērtās ārkārtīgi aizraujošs un, jā, nogurdinošs. Viss sākās ar to, ka mēs netikām pie noīrētās mašīnas Skavstas lidostā. Autobusi, vilcieni un maršrutu plānošana pēdējā mirklī- diezgan interesanti, bet nācās secināt, ka es uz pirmo reisu nepaspēšu- starts ir 20.00, bet mēs tur galā varētu būt 20.09. Labākajā gadījumā.
BET! Sēžot vilcienā, saņēmām ziņu, ka man starts ir 20:53:30 un mums Jončēpingā pretī būs mašīna! Cerība atdzīvojās. Benzīns Robina mašīnā, un mēs jau attīstījām ātrumu, kas tiecās uz 200km/h. Iedomājieties, kas tas ir priekš zviedriem! Kad bija palikušas aptuveni 4 minūtes, mēs ieradāmies Borås arena- futbola stadionā, kur atradās sacensību centrs un starts. Sprinta ātrumā es sāku pārvietoties jau nesoties uz identa saņemšanu. Tā kā es nemāku izrunāt sava zviedru kluba nosaukumu, tas nebija viegli. Bet, kad es opjus, kuriem jau trīcēja rokas no manas dinamikas, pārliecināju, ka esmu pieteikts un lai tikai man viņi iedod manu identu, es jau biju pārliecināts, ka kavēju. Sprinta ātrumā tuvojos priekšstartam un skatos- 20:53:30. Ideāli. Perfect timing. Uzreiz pie kartēm un starts. Lieki piebilst, ka ļoti koncentrējies es nebiju. Ar to arī izskaidrojama kļūda uz 4.kp, kad es pēkšņi vairs neko nesapratu. Bet es paspēju!!!








Nākamajā dienā downhill sprints. Vienīgā reize, kad esmu skrējis sprntu mežā, bija EYOCā. Tikai šoreiz bija stāvāks kalns, vairāk akmeņu un lapas uz zemes. Kompass nebija mans draugs, un es raku daudz.
Vienu etapu mēģināju paskriet pakaļ līderim, bet nu, kā lai saka, tas izdevās kādas 20 sekundes. Galu galā es vinnētājam zaudēju nedaudz vairāk par 4 minūtēm. Diezgan traģiski. Bet es nepārdzīvoju, jo nav jau ļoti svarīgas sacensības. Es patiešām izbaudīju, ko nozīmē skriet vienkārši priekam, nevis rezultātam.




Pēdējā diena izklausījās aizraujoši- iedzīšana pa Zoo dārzu. Es startēju kā 16. Jau paņemot karti,
puisis, kurš startēja 1sek. pēc manis, man aiznesās garām kā plēsts. Man jau likās, ka tā nevajag. Un taisnība- uz otro kp es jau biju grupas priekšā. Uz trešo kp es vienīgais paņēmu pareizo variantu un riktīgi ievinnēju. Noķēru kaut kādu sirmu čali, kurš reāli ātri skrēja (priekš sirma čaļa). Diemžēl uz sesto kp abi vienprātīgi pieņēmām nepareizo variantu, un zaudēju kādas 15 sek. Viens tipiņš bija noķēris pie 7.kp, bet es viņu pēc tam vairs nekur neredzēju. Uz 9.kp es izvēlējos nerāpties lejā no klints un aizbēgu no viņiem abiem. Un- ieraudzīju jaunu upuri. Tiesa, uz 11.kp ātrums man nebija pats labākais, bet es turējos godam. Sktītāju etapu noskrēju, mēģinot saprast, kādā secībā punkti jāņem pēc tam. Zvaigznīte bija elementāra un man gandrīz jau pietika spēka, lai noķertu trīs puišus, kuri man startēja priekšā, bet tomēr viņi palika kādus 50m priekšā.
Galu galā es biju 14. vietā, bet ar labu sajūtu par pēdējo dienu. Pēdējā dienā es ierindojos 6.vietā, kas patiesībā bija ļoti augstu. Es zaudēju minūti divdesmit Johan Runesson un divas minūtes sacensību uzvarētājam Marcus Millegård.
Pēc tam bioritma bojāšana un geocachings, dodoties mājās.