Mūs sals un sniegs nebiedēja, tāpat kā Saldiniekus, kā arī Didzi un Kristapu no Cēsīm. Paši ogrēnieši bija organizatori.
Pirmais treniņš- koridori pa Zilo kalnu karti, kurā pabūts ne reizi vien. Jebkurā gadījumā bija jāuzmanās, kā arī cietais sniegs un stāvie kalniņi lika kājām pastrādāt. Patīkami, ka beidzot kāds tehnikas treniņš, jo ar tiem man tagad tā pašvakāk.
Otrajā treniņā sprints ar kopējo startu. Žēl, ka nebija kaut kādas izkliedes sistēmas vai vismaz vairāk līdzīgu variantu distancē, jo sanāca baigais mauciens. Nu, man bija normāli, jo skrēju pa priekšu. Patīkami, cik ātri kājas var pakustēties ziemas vidū pa kupenām un sniegu.Vakarā tika piedāvāta Ogres manēža, bet man nācās atteikties, jo, tā kā nekas tāds nebija piedāvāts nometnes programmā, iekšdurvju apavus nebiju paņēmis. Jebkurā gadījumā laba diena ar diviem tehnikas treniņiem.
Nākamajā dienā plānotais garais skrējiens ar Raivo tika atcelts, jo nebija vajadzības atsaldēt elpvadus pie -25 grādem.
Un es devos mājās.
P.S. Šogad centīšos likt vairāk kartes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru