Krimuldas iela ir gandrīz visiem orientieristiem pazīstamais Siguldas serpentīns. Tā tuvumā mēs ar draugiem no Ausekļa mēdzam pavadīt kādu laiciņu, lai pabūtu, tā teikt, svaigā gaisā. Šodienas treniņš ir ievērojams ar to, ka mēs nokļuvām līdz mūsu spēju robežai un tikām nedaudz tai pāri. Jātzīstas, ka es viens pats nekad neizturētu tādu fizisko un psiholoģisko slodzi, kāda man bija šodien. Labi, ka ir Edgars, Andruha un Zigis, kuri piespiež mani turēt viņiem līdzi. Viņi nav normāli!
Piemērs: Nu viss. Te tas ir. Es vairs nevaru. Tas ir ārpus clvēka spējām. Gals ir pārāk tālu. Kalna, es domāju, mans ir tuvu. Un tad garām paskrien Zigis un man nav citas izvēles, kā vien tikt viņam atkal garām, lai jau varētu sadzirdēt Edgara soļus aiz muguras.
Tā tas notiek.
1 komentārs:
Tā ,katru nedēļu tagad.
Ierakstīt komentāru