LB

LB ir Lieldienu balva, ja kas.

Sprints pa Vecrīgu. Nav jau īsti godīgi, jo sacensību centrs bija manā skolā un iesildīšanās kartē bija vērojams mans maršruts uz skolu, kuru veicu katru rītu. Bet uzskatīju, ka man priekšrocību pret Latvijas elites skrējējiem nav tik daudz, lai neatteiktos no vēl vienas.

Man pēdējā starta minūte saulainajā pavasara dienā. Jau no paša sākuma rīkošanās ar karti nesagādāja grūtības, domāju, ka galvenokārt Spānijas sprintu sērijas dēļ. Centos turēt savu sprinta tempu, bet ceļā uz 11.kp jutu, ka nupat jau ir par lēnu. Tad kaut kā saņēmos, arī Valters bija nonācis redzamības zonā un, šķiet, izpaudās Manēžās krātā ātruma izturība, jo izdevās nenoplīst un finišēt cienījami.

Pēc finiša, salīdzinot rezultātus, jau radās sajūta, ka es, protams, zaudēju, bet zaudēju puslīdz pieklājīgi - vairāk par minūti tikai Mārtiņam, galu galā ieņemot 7. vietu, 1 sekundi zaudējot A.K. un to pašu 1sek ārpus apbalvojamā sešinieka.

Par Spānijas sprinta treniņiem. Kā jau minēju, skrienot sprintu, man reāli palīdzēja tas, ka es jau zināju savu sprinta ātrumu un arī karte lasījās vieglāk, bet, skrienot mežā, manuprāt, tieši tas traucēja- nelasīju karti pietiekami bieži, nespēju saskatīt visas sīkās detaļas un arī skrējās neveiklāk. Tas tikai vēlreiz nostiprina manu pārliecību, ka sprints ir ļoti atšķirīgs no klasiskām o-distancēm un tam ir jāgatavojas stipri citādi.

Sestdien vēlreiz! Šoreiz pa ZOO.