Pēc KĀRTĪGAS nometnes Baldonē nākamās sacensības bija Klubu stafetes. Pēc 2. kp sapratu, ka ātrums nav draugs, bet skrēju ar Bričonoku, Sāru un vēl kaut ko. Uz 7.kp aizskrēju uz viņu farstu, bet man vienīgajam bija manējais. Šī kļūda nemaksāja tikai 30sek, kuras pavadīju, izmetot loku, bet gan 2,5min, kuras atpaliku no savas grupas finišā.Iespējams, tas nav godīgi tā teikt, ka tieši manis dēļ mēs neuzvarējām, bet tieši to es saku un aprēķins ir tāds - citi manā komandā noskrēja +/- tuvu savu spēju maksimumam, bet man šādas kļūdas pieļaušana ir krietni vien nepieļaujamāka, nekā citiem, jo es komandā tiku iekļauts kā otrs spēcīgākais Ausekļa orientierists.
Vilšanās, iesnas un vēlme revanšēties nākamnedēļ Ventspilī paliek pāri pēc šīm Klubu stafetēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru