+011.JPG)
Šodien pirmo reizi skrēju "gludo" 10km skrējienu. Par pamatu ņemot savu pēdējā laika garo intervālu ātrumu, noteicu mērķi - zem 36:40.Pēc pusmaratona pieredzes nesāku ļoti ātri, tomēr turējos pie plāna un likās, ka 10km varētu arī nebūt tik maz. Noskrienot 3km, secināju, ka mērķis tāds pieticīgs, jo stabili gāju uz laiku ap 3:30min/km. Tāpat neforsēju notikumu gaitu un drīz pienāca brīdis, kad pagāju garām slavenajam ukraiņu futbolistam Ševčenko. Diemžēl, atskatoties uz šo slavenību, nācās vilties, jo uz muguras rakstītais neatbilda patiesībai. Sapriecājies par savu neticamo panākumu, apdzinu arī vienīgo sievieti, kas man skrēja pa priekšu. Kā jau neticami augsta līmeņa sportistiem pienākas, viņai bija veseli 4 "zaķi", kuri pamanījās nosprostot visu asfaltēto celiņu. Nācās likt lietā Latvijas džungļos iegūtās iemaņas un tikt garām šim neuzvaramajam kvintetam.
Nepagāja pārāk ilgs laiks un pirmais aplis bija garām. Noskrēju gar Mežaparka estrādi un sāku beidzot pietuvoties jau visu laiku priekšā vīdošajai Kristapa Jaudzema mugurai. Pa ceļam sāka maisīties visas tās šausmīgi pašapmierinātas nūjotājas, bet tas nekas, vietas jau daudz. Kad bija atlikuši 2km, sāku savu apdzīšanas manevru, pieskrēju, paskrēju garām un sāku skriet pa priekšu. Pie 9.km atzīmes sāku skriet ātrāk, bet man priekšā esošais Jēkabpils skrējējs tik viegli netuvojās vis. Tā kā man pirmajā aplī jau bija iepaticies ievērtētais finišs, nomaucu to skaisti.
Rezultātā patīkamas izjūtas, pārāk nepārmocoties un izpratne par to, cik ātri jāskrien 10km. Jāskrien ātrāk. Un šeit, atšķirībā no 1/2 maratona, svarīga ir arī taktika, nevajag visu skriet vienam pašam.
Protams par to, lai sajūtas nebūtu pavisam ideālas, parūpējās un mani uz zemes atgrieza Latvijas lepnums, atlētisma paraugs un likuma gara draugs, kas nepazīst bailes, sāpes vai skaidras naudas vilinājumu, tāpat viņa līdz kaulu smadzenēm izjūt taisnīguma normas un novērš ļaunumu Mežaparka ielās līdzīgi Betmenam Gothemas tumšajās šķērsielās, viņa zina, kur pulcējas īsti ļaundari un steidzās tur, lai nepieļautu ne mazākās novirzes no normas. Tādus kā mani, viņa ēd brokastīs. Latvijas Valsts policijas inspektore Sed...iča. CIETI!
3 komentāri:
Kā tad tur īsti ar to garumu bija? Pēcmača komentārus lasīju, un daļa tur negaidīti labus PR izskrējuši, dažam Garmins 9.666km rādījis... Uz vietas par to nekādas runas nebija?
Mans Garmin rāda, ka kopējais garums ir 9.63km, tātad tā varētu būt taisnība. Vairāki km ir pat par 80m īsāki, nekā vajadzētu, bet pēdējais "kilometrs" ir 1160m.
Uz vietas es īpaši tur nerunājos, nezinu neko. Man jau arī pašam šķita, ka tie km laiki ir tīri tā neko, bet izrādās, ka šodien bija 50m īsāki kilometri.
ui, policisti vakar Mežaparkā bija īsts hīts! Berzēja rokas pie katras otrās mašīnas tajā rajonā un pie katra otrā suņa mežā.
Ierakstīt komentāru