piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis

Tumsa

10mila nu ir garām un man ir iestājies tāds kā atslābums pirms nākamā kārtīgā treniņu cēliena. Diemžēl atslābums ir arī motivācijā. Bet vispirms jātiek galā ar izglītību, veselību un sabiedrisko darbību.
Tagad par 10milu. Tā ir nakts, kad Maslova pirmamīda sagriežas un pašapliecināšanās kļūst svarīgāka par fizioloģiskajām nepieciešamībām pēc siltuma, ēdina un pajumtes. Manu lielāko cieņu izpelnījās garās nakts veicēji, gan Kārlis manā komandā ar 48. vietu etapā, gan, protams, Tumsas Pavēlnieks Kalvis. Nezinu, kā tas ir, bet šķiet, ka Tiomilu skriet pa dienu vairs nav tas. Tumsā gandarījums par veiksmīgi veiktajiem etapiem ir lielāks.
Pašam veicās tīri OK un ja nebūtu bijusi viena kļūda uz 2-3min, tad varētu teikt, ka bija ļoti labi. 112. vieta varbūt neizklausās ļoti kārdinoši, bet zaudēju Kiram tikai 5:39 un vidējais ātrums bija ap 6:40min/km. Forma tāda, kādu jau biju iedomājies. No surprises.

Nav komentāru: