Ja man pirms gada kāds būtu teicis, ka pēc gada būšu apmierināts ar 6.vietu vidējā un 13.vietu stafetē, tad es neuztvertu šo personu pārāk nopietni, varbūt pat justos apvainots.Un, lai arī prieks par to, ka varu atkal doties un skriet mežā pilnā ātrumā, ir liels, īsta gandarījuma par vidējo distanci nav, man bija jābūt ceturtajam. Uzreiz gan jāatzīst, ka trijnieks bija neaizsniedzams. Neuzmanība, koncentrēšanās uz skriešanu un nepareiza orientēšanās noveda pie daudz mazām kļūdām, sliktiem mikro-variantiem, kā arī pie kļūdas uz 11.kp. Neko no tā nedrīkstēja pieļaut, ja paskriet nevar, bet orientēties gan. Tomēr sestā vieta bija augstāk, nekā biju cerējis. Gribu pievērst uzmanību E.L. zeltam un vispār lieliskajai sezonai!
Stafetē skrēju Ausekļa otrajā komandā kopā ar Kristapu Kalniņu un Andri Gaili. Sen(nekad?) nebiju cīnījies par padsmitajām vietām. Azartiņu un vēlmi censties piedeva duelis ar E.L. no pirmās komandas. Komandas biedri mani trešajā etapā raidīja 13. vietā, 4-5 minūtes priekšā galvenajam konkurentam. Orientējos vismaz četras reizes labāk, nekā vidējā distancē un tāpēc ļoti cerēju, ka mani nepanāks. Pie piecpadsmitā kp, kad es kļūdījos, jau sabijos, bet tālāk rīkojos pareizi - nomierinājos, samazināju ātrumu, precizēju orientēšanos un labais ritms atgriezās. Nevienu noķert tā arī nevarēju, bet galvenais, ka Auseklis 2 salika Auseklis 1!Priecājos, ka varēju atkal mežā skriet nebremzējot un grūti bija tikai no netrenēšanās, es skaidri jūtu atšķirību starp slimības grūtumu un netrenēšanās grūtumu. Tik un tā tagad nedaudz atpūtas, bez-sacensību periods un piedienīgu treniņu atsākšana ir nākamie pieturas punkti. Pēc mēneša ieplānots comeback, vai nu TPK sprintā vai arī Manna-25 stafetēs. Ceļš atpakaļ būs ilgs un smags, tomēr es ceru, ka tieši tāpēc varēšu mainīt sevi un sniegties augstāk. Top arī ULTIMATE mērķis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru