Ziemeļu Divdienas

Šajās sacensībās pirmās dienas vidējā distance bija kontroles sacensības, un tāpēc pirms sezonas biju plānojis, ka skriešu tikai to. Bet tā kā Kurzemes Pavasara garā distance izvērtās tāda, kāda tā bija, nolēmu, ka tomēr gribu izmēģināt savus spēkus arī otrās dienas garajā distancē.
Pirms pirmās dienas starta es nebiju pat iedomājies, kāda varētu būt manis ieņemtā vieta finišā. Vienkārši cerēju uz labu skrējienu bez kļūdām. Pagājušajā gadā ZD vidējā distancē (pa sniegu) es pārsteidzu sevi un citus, elitē ierindojoties 4. vietā. Šogad nedomāju, ka tik augstu varētu tikt, jo startēja gandrīz visi spēcīgākie Latvijas orientieristi, izņemot divus, un arī pats jūtos vājāks, nekā pagājušajā gadā ap šo laiku. Jāsaka, ka man vienmēr patikušas Induļa Peilāna zīmētās kartes un plānotās vidējās distances, un domāju, ka tieku ar tām galā labi. Arī šoreiz distanci (1.daļa, 2.daļa) jau no pirmā kp patiešām izbaudīju. Īsi etapi, kuros jābūt tehniskam, un arī garāki, kur jāizvēlas pareizākie ceļu varianti. Kā es saprotu, tad tieši tādām vidējām distancēm ir jābūt. Atšķīrībā no KP, kur gaidīju, kad beidzot tā distance beigsies (tas saistīts arī ar pašsajūtu), šeit biju ieinteresēts līdz pašām beigām. Man tomēr gadījās pāris kļūdiņas, bet tas netraucēja pie 9.kp noķert Zigmāru par 4 minūtēm. Lai gan turpinājām kopā, temps bija krities un tehniskais izpildījums palika vājāks. Man vajadzēja būt patstāvīgākam un, piemēram, ceļā uz 15., tomēr saprast situāciju līdz galam pašam. Kļūdā uz 15.kp mums garām paskrēja Anatolijs, bet es viņu nepamanīju. Uz beigu pusi es pārņēmu vadību un sāku skriet ātrāk. Finišēju ar tobrīd trešo laiku un sapratu, ka noskrēju labi. Beigu beigās piekāpos 4 izteikti spēcīgākajiem konkurentiem - Sirmajam, Bertukam, Tarasovam un Jubelim, bet negaidīti apsteidzu vairākus citus, kas bija kļūdījušies šajā sarežģītajā distancē.
Nākamajā dienā garajā distancē tikai no rīta man ienāca prātā, ka es varētu ne tikai cīnīties par vietas sešiniekā saglabāšanu, bet gan izvirzīt mērķi iekļūt trijniekā. Startēju agri, un sanāca skaists un vientulīgs skrējiens pa piejūras kāpām. Tā kā mana pieredze elites garo distanču veikšanā nav pārāk liela, es biju pārāk piesardzīgs un skrēju, iespējams, pārāk mierīgi. Ļoti labi veicu distances pirmo pusi, kur kļūdu bija maz. Uz beigām sāku pagurt, un kļūdas uz 26. un 28.kp bija jau tīri norakstāmas uz nogurumu un koncentrēšanās zudumu.  Ar koncentrēšanos nebija tik švaki kā KP, bet tā, ka es domātu tikai par distanci, arī nebija. Finišā kādu laiku turējos pirmajā vietā, līdz Andris Jubelis iznāca ar stipri pārāku laiku. Mārtiņš Sirmais distanci veica treniņtempā, tāpēc varēju viņu apsteigt kopvērtējumā, bet Edgars Bertuks un Anatolijs Tarasovs mani apsteidza gan otrajā dienā, gan kopvērtējumā.
Ar 4.vietu esmu ļoti apmierināts, un īpašu gandarījumu man sagādāja pirmajā dienā sasniegtais. Noteikti esmu apmierinātāks ar iegūtajām vietām, nevis savu sniegumu. Kļūdas pirmajā dienā uz 15.kp un otrajā dienā distances beigās bija liekas. Esmu pārdomājis par mēģinājumu izpildīt krosa normatīvu. Skaidrs, ka es nejūtos pietiekami stiprs, lai to izpildītu parīt, tāpēc esmu nolēmis to skriet 11.maijā, ticu, ka tad manas iespējas būs lielākas.
Rīgas Kausos es nepiedalīšos, bet noteikti vēlos tur redzēt visus jūs, kas lasa manu blogu! Līdz ar to pirmais nelielais sacensību bloks ir beidzies, un turpmākā mēneša laikā jāliek pamati veiksmīgam startam Baltijas Čempionātā Siguldā 26. un 27.maijā.