Pirmais mēnesis

Riga Cup 2013 terrain impressions

Šī ir ceturtā treniņu nedēļa jaunajā treniņsezonā. Ziemas periodā vienmēr esmu trenējies pa četru nedēļu cikliem, kurā trīs ir pieaugošas slodzes nedēļas un ceturtā - atpūtas.
Trīs pagājušās nedēļas ir izdevušās ļoti labi, iedibināju stabilu treniņu ritmu un sajūtas treniņos un treniņsacensībās bija ļoti labas, it īpaši, salīdzinot ar vēl atmiņā svaigi esošo pagājušo rudeni.
Pirmajās nedēļās apjoms ir bijis ap 10 stundām un 80-100 kilometriem. Samērā daudz vispārējā spēka treniņi un pēdējā laikā arī tehnikas treniņi, kurus cenšos padarīt jēgpilnus - šobrīd vislielāko uzmanību pievērst virzienam. Nakts orientēšanās un reducētas kartes ir labas idejas šajā sakarā. Ātri tikpat kā neesmu skrējis, pirmā mēneša uzdevums bija sagatavot ķermeni turpmākajam treniņprocesam.
Ausekļa sezonas noslēgums, kur man bija tas gods rīkot telpu orientēšanās sacensības pa jaunajām kluba telpām, bija patīkams pasākums, un E.B. un M.S. stāstītajā es saklausīju daudz svarīgas informācijas, no kuras galvenā bija apstiprinājums tam, ka treniņos, uzturā un vispār sportista dzīvē galvenais ir regularitāte. To es biju sapratis agrāk, bet vienmēr noder atgādinājums. Ar regularitāti treniņos man ir problēmas, jo dažreiz gadās tā, ka dienas, kad esmu ļoti motivēts un veicu pieklājīgu apjomu, mijās ar bezcerīgām dienām, kurās es neizdaru neko. Līdz ar to iepriekš izdarītais zaudē savu efektivitāti. Domāju, ka tas ir galvenais šķērslis, ar kuru man jātiek galā, lai sasniegtu progresu izpildījumā un rezultātos. Regularitāte jāievēro arī citās dzīves jomās, kur ne-sportisti var atļauties paslinkot, piemēram, pagājušās vasaras sākumā izjutu ko nozīmē atlikt visus skolas darbus uz pēdējo brīdi - tāpēc neizdevās sagatavoties WUOC.
Telpu orientēšanās, kā vienmēr, bija aizraujoša un žēl, ka man pietrūka tikai 2 sekundes līdz iekļūšanai finālā kaut vai tikai tāpēc, lai varētu izskriet pa tiem stāviem vēlreiz. Bet es nebiu gatavs startam, piemēram, varēju noskatīties, kur jāskrien uz pirmo kp, nevis grozīt karti pēc startēšanas un zaudēt 13 sekundes. Patīkami, ka šoreiz sarežģītība un distances plānojums bija atšķirīgs no pagājušā gada labirintiem tādā ziņā, ka pērn bija tik sarežģīti, ka līdzība ar klasisko orientēšanos zuda, savukārt šogad bija savā ziņā vienkāršāk un līdzīgāk sprinta orientēšanās. Tāpēc arī man izdevās vieksmīgāks skrējiens, un, pēc tam aplūkojot, kur pieļāvu kļūdas, lielākā no tām bija tad, kad ieslēdzās "telpu" domāšana (pārvietošanās starp stāviem), bet labākie spliti bija "sprinta-o" etapos, kur varianti bija jāizvēlas pēc tā, kur labāka "skrienamība" un vienkāršāks izpildījums.
Pirmdien sāksies nākamais cikls ar lielāku uzsvaru uz kilometriem, muskuļiem un šķiedrām.