Getting stronger

Ziniet, kāpēc Rokija filmas ir tik iecienītas starp sportistiem? Tāpēc, ka katrā no tām ir leģendāra treniņu aina, kurā Rokijs, kad ir pārvarējis iekšējos konfliktus vai citus traucējošus aspektus, veic dažādus episkus treniņus, piemēram, ādas jakā kāpj 5000m vjl. kalnā, skrien pa trepēm vai cilā akmeņus un pamazām kļūst arvien stiprāks, un beigās jau trenējas ar vieglumu, un dalās savā eiforijā par to, cik spēcīgs ir kļuvis, ar skatītāju, lēkājot trepju augšā ar paceltām dūrēm (vai paceltu suni - Rocky Balboa). Un katrs sportists, manuprāt, var ar to asociēties. Tā sajūta, kad pēc ilgāka laika posma ar smagiem treniņiem lietas beidzot aiziet un treniņos ir jūtams ātrums, spēks un viss ķermenis šķiet enerģijas pilns, ir lieliska, un vismaz man ir vienlīdz svarīga ar to, kas rodas, kad izdodas labs sniegums mačā.
Es vēl neesmu gluži Rokija zonā, par to lika atgādināt, piemēram, kalnu treniņš Siguldā, bet kopumā treniņi pēdējā laikā ir kļuvuši tik izbaudāmi, kā reti kad pēdējo divu gadu laikā. Manēžā ar puišiem uzstādām jaunus ātruma rekordus, spēka treniņos gandrīz visu varu izpildīt un, skrienot (pa)garos treniņus, to laikā sāku justies arvien labāk un labāk un skriet arvien ātrāk un ātrāk. Solis ir kļuvis lielāks un pulss mazāks. Atjaunojos labāk, guļu labāk, un ķermenis jūtas viegls, lai gan svari spītīgi turas pie sava.
Domājams, ka beidzot iedarbojas Portugāles nometnes efekts, tātad, pagāja ilgāks laiks, nekā domāju, apstiprinot, ka man ir vajadzīgas divas (mierīgas) nedēļas, lai būtu jūtams maksimālais smago treniņu perioda efekts.
Tehniski šobrīd daudz eksperimentēju un trenēju atsevišķas detaļas, bet marta otrā puse būs tā, kad būs jāliek kopā šīs detaļas un jāizveido jaunās sezonas modelis, kas darbosies, cerams, stabilāk, nekā tā priekštecis. Vispār jāsaka, ka šogad esmu daudz nopietnāk noskaņots pirms sezonas, salīdzinot ar pagājušo, kad ļāvu lietām iet pašplūsmā un neko daudz nekontrolēju.
Atlikušas 25 dienas.