Mežā ir jaušama agram pavasarim raksturīgā sniega kušanas smarža.
Ir pienācis laiks savākties pirmajām sezonas sacensībām, kas manā gadījumā būs ļoti svarīgas, jo kalpos kā kontroles sacensības Eiropas Čempionāta izlases noteikšanai.
Gatavojies sezonai esmu pēc labākās sirdsapziņas un varbūt tieši tāpēc uz gaidāmajām sacensībām raugos ar pārliecinātību. Pēdējās divas nedēļas nogales arī tika pavadītas visnotaļ lietderīgi, par ko izplūdīšu garākā aprakstā.
48h sprinta Cīrihē
Izmantojot dzimšanas dienas dāvanu, skolas drauga viesmīlību un šveiciešu atsaucību, izbēgu no ikdienas, 48 stundas pavadot Šveices pilsētā Cīrihē un tās apkārtnē. Bez nolūka ieraudzīt sen neredzētu seju un atcerēties, kā cilvēki dzīvo Eiropā, man padomā bija arī ar šoka paņēmienu atdzīvināt savas sprinta orientēšanās iemaņas.
Pavisam noskrēju piecus sprinta treniņus, visus sacensību ātrumā. Šveices kartogrāfu virtuozitāte un apvidu piemērotība sprintam ļāva atcerēties, ka orientēšanās sprints patiesībā ir ārkārtīgi interesanta padarīšana.
Treniņu kartes var pameklēt manā karšu arhīvā, bet laikam jau interesantākais bija šis: http://janistamuzs.lv/show_map.php?user=tamuzs&map=1222
Man patīk tādu īsu un intensīvu izbraucienu ideja un šobrīd arī tāds treniņu stils ir piemērots manam dzīvesveidam. Kopumā sprinta tehnika tika pamodināta un lietas, pie kurām jāpiestrādā, apzinātas.
Mazirbe Cool
Vai jau esmu teicis, ka Latvijas izlases nometnes ir kļuvušas par īpaši stilīgiem pasākumiem?
Trīs dienas Baltijas jūras krastā esošajā orientēšanās paradīzē bija tieši tas, kas vajadzīgs. Dzīvošana nelielajā Mazirbes ciematā atgādināja lieliskās latviešu filmas Kolka Cool laisko un bezcerīgo gaisotni, bet treniņos bija jūtams gluži pretējais.
Pateicoties Latvijas izlases treneru titāniskajām pūlēm (piemēram, konstruējot prāmi Irbes upes šķērsošanai), trīs dienās aizvadījām trīs intensīvus orientēšanās treniņus un tika noskrietas arī divas lēnākas, bet tehniskas distances.
Vidējā distancē pie Talsiem nekas nenāca viegli, bet izdevās saņemties un noskriet kontrolētu skrējienu. Dažreiz tā gadās arī sezonā - ir slikta diena,- bet sniegumam tāpat jābūt labam.
Diemžēl nometnes svarīgākajā treniņā - pirmā etapa imitācijā - izgāzos kā veca sēta. Laikam biju kļuvis pārāk pašpārliecināts un labi vien, ka ar sitienu pakrūtē palielas kļūdas uz 1. kontrolpunktu izskatā tiku atsēdināts realitātē.
Svētdien tika skrieti orientēšanās intervāli, kuros piepeši atrodos vienu vienīgu PČ dalībnieku kompānijā. Fakts, ka spēju noturēties līdzi, priecē un apstiprina sajūtas, ka šosezon varētu sanākt arī kaut kas labs.
Kas tālāk?
Raksta ievadā minētās svarīgās sacensībās ir Lieldienu balvas sprints un Kurzemes pavasaris. Nav jau nekas TĀDS, vienkārši jāizdara savs darbiņš un jāturpina gatavoties EČ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru