Pieredze Ķīnā - Pasaules kausa finālsacensības

 Starptautiskā orientēšanās sezona ar Pasaules kausa pēdējām sacensībām noslēdzās Ķīnā 26. - 29.oktobrī. Pasaules labākie orientieristi milzīgās pilsētas Guandžou apkārtnē sacentās vidējā distancē, sprinta stafetē un sprintā. Latvijas izlases vienīgais pārstāvis šajās sacensībās bija šo rindu autors - Jānis Tamužs, - kurš vidējā distancē sasniedza 67.vietu, bet sprintā uzrādīja 73.rezultātu.

Nejauši uzzinot, ka Latvijas izlases plānos neietilpst izmantot PK fināla organizatoru piedāvājumu jebkuras valsts 1 vīrietim un 1 sievietei apmaksāt dalību un dzīvošanas izmaksas, piedāvāju savu kandidatūru sezonas noslēgumam Ķīnā. Pēc pāris intensīvām nedēļām, sazinoties ar organizatoriem, lai pieteiktos pēc oficiālā pieteikuma datuma, kā arī lai nokārtotu nepieciešamos dokumentus ceļojumam uz komunistisko valsti, tikai divas dienas pirms izlidošanas datuma bija skaidrs, ka būšu starp dalībniekiem. Tas, protams, nepalīdzēja, lai specifiski sagatavotos sacensībām, bet priecājos, ka galu galā izdevās nokļūt Ķīnā, izmantot iespēju un gūt lielisku pieredzi.

Ierodoties sacensību norises vietā tikai divas dienas pirms starta, aklimatizācija jaunai laika, klimata, apvidus un vietējo ēdienu zonai nebija vienkāršs uzdevums. Par apvidu drīz vien tapa skaidrs, ka meža apvidus ir džungļains, kur labāk pēc iespējas vairāk palikt uz takām un ceļiem, kā arī tas, ka meža karte nav pārāk akurāta un distancē jādodas ar atvērtu prātu. Sprinta treniņi savukārt lika noprast, ka sprints Eiropas orientieristiem būs unikāla pieredze.

 

 Pirmais starts - vidējā distancē Sičio kalnā esošajā parkā

Karte ar manu ceļu.

Jau no paša pirmā etapa man grūtības sagādāja kartes sīkumainība. Skrienot nespēju saskatīt visas mazās detaļas, kas vietām bija ļoti izšķirīgas, lai saprastu, vai kāda apvidus daļa ir vai nav šķērsojama. Pēc nepārliecināta distances sākuma mani jau samērā drīz noķēra un apsteidza britu sportists Džonatans Krikmors un, sekojot viņam un pēc tam sasniedzot kartes augstāko punktu, tagad ir skaidrs, ka biju skrējis virs savām spējām, un loģiski, ka tas beidzās ar 2 minūšu apmulsumu 15.kp rajonā esošo celiņu mudžeklī. Arī pārējo distanci neveicu īpaši plūdeni, un fiziskā pašsajūta bija tālu no vēlamās. Tas rezultātā deva 67.vietu, 12:16 aiz sacensību un PK kopvērtējuma uzvarētāja zviedra Gustava Berjmana. Kļūdās aptuveni 4:30, no kurām tās divas minūtes bija gluži liekas.

Taču vidējā distance beidzās ar skandālu. Virkne sportistu ceļā uz 5.kp izvēlējās labo variantu un sacensību karstumā nepamanīja aizliegto rajonu (olīvzaļo), to šķērsojot. Citi dalībnieki tomēr spēja pamanīt šo detaļu un zaudēja daudz laika, veicot apkārtceļu.

Iesākumā astoņi noteikumus pārkāpušie sportsti (starp tiem arī par PK top3 konkurējošais Daniels Hubmans) tika diskvalificēti, taču tam sekoja protests, norādot uz kartes neatbilstību standartiem. Pēc gandrīz divām dienām, tika publicēts žūrijas lēmums diskvalificētos sportistus attaisnot un nevienu nediskvalificēt, norādot, ka kartes sliktās kvalitātes dēļ teorētiski diskvalificējami būtu visi vīriešu distances dalībnieki, izņemot vienu - Nitsanu Jasuru no Izraēlas, - kurš vienīgais izvēlējas tādus ceļa variantus, kas neveda cauri aizliegtām teritorijām. Būtībā žūrija nonāca neiespējamā situācijā - diskvalificēt gandrīz visus, nevienu vai arī atcelt sacensību rezultātus. Domāju, ka korektāk būtu bijis kartes neatbilstības dēļ atcelt rezultātus, bet saprotams, ka tas būtu bijis smags lēmums.
Vairāk par šo atgadījumu lasāms šeit.

Kamēr citi sacentās arī sprinta stafetē, manā rīcībā bija divas no sacensībām brīvas dienas, lai sagatavotos startam sprinta distancē. Tās pavadīju ne tikai gatavojoties, bet arī apskatot tuvākās apkārtnes ievērojamākās vietas, tostarp milzīgo Budas statuju, kas slējās virs vidējās distances apvidus un pārlūkoja Fošanas pilsētu.

 

Sprints Zvaigžņu karos

Sprinta sacensībām izvēlētais ciemats tiešām bija kas unikāls. Sajūta, veicot distanci, bija it kā ar orientēšanās karti rokās būtu nonācis uz kādas no Zvaigžņu karu planētām - ēkas, ielas, smaržas un vietējie iedzīvotāji - viss bija nepazīstams un svešāds. Labi, ka orientēšanās (un sprinta orientēšanās it īpaši) pēc būtības visur ir vienāda - jāizvēlas īsākais ceļš starp kontrolpunktiem un tas jāveic pēc iespējas ātrāk.

Karte ar manu ceļu.
Mans skrējiens atkal neizcēlās ar neko īpaši spožu. Nespēju uz apvidus specifiku reaģēt pietiekami aktīvi un zaudēju laiku uz lēnu orientēšanos. Taču lielākie laika zaudējumi bija relatīvi garajos etapos, kur papildu pareizai ceļu izvēlei bija arī krasi jāpalielina skriešanas temps. Visticamāk, sprinta orientēšanās treniņu iztrūkums vainojams pie tā, ka tā arī neiejutos distancē un pieļāvu dažādas kļūdas, kas kopā izmaksāja aptuveni vienu dārgu minūti. Rezultātā pieticīga 73.vieta, 2:52 aiz beļģu uzvarētāja Jannika Mihielsa.

Taču arī sprinta distance nebeidzās mierīgi. Ar fantastiskiem rezultātiem izcēlās vietējie sportisti. Vīriešu konkurencē trešo vietu izcīnīja Ķīnas izlases sportists Lī Žuoje, bet sieviešu konkurencē pirmo PK uzvaru izcīnīja ķīniete Šuangjana Hao. Pirms nedēļas arī Ķīnā notikušajās Pasaules Militārpersonu spēlēs vietējā orientēšanās komanda skandalozi tika pieķerta brutāli krāpjoties un sekojoši diskvalificēta. Šis incidents arī neticamos ķīniešu rezultātus Pasaules kausā lika novērtēt kā, nu jā, neticamus. Lai arī nekādu pierādījumu par krāpšanos šajā gadījumā nav, uzrādītie rezultāti, it īpaši salīdzinājumā ar konkrētu sportistu iepriekšējiem rezultātiem, liek ar aizdomām raudzīties uz viņu sasniegumiem. Plašāka diskusija lasāma šeit.

 

Jāskrien ātri un pašpārliecināti

Neskaitot sasniegtos rezultātus, lielisks ceļojums un milzīga pieredze. Būt vienīgajam valsts pārstāvim nebija nemaz tik slikti - tā kā ierados sacensībās bez kompānijas, to gaitā iepazinos un sadraudzējos ar vairākiem citu valstu orientieristiem un uzzināju daudz par orientēšanos citviet.

Šosezon, pirmo reizi piedaloties trīs PK posmos, spēju izdarīt secinājumus par to, kas nepieciešams starptautiskajā arēnā. Gludais skriešanas ātrums un spēks kalnos ir divas būtiskākās fiziskās īpašības, bet tā ir tikai 1/3 no panākuma. Pasaules kausa distances no citām atšķiras ar to, ka tās plānotas tā, lai teju katrā etapā būtu kāds īpašs izaicinājums, kas grūž sportistus ārpus komforta zonas. Līdz ar to būtiska ir arī lielo sacensību pieredze, lai zinātu, kā tikt galā ar mentālajiem šķēršļiem, kā arī aukstasinīga un sistemātiska orientēšanās, kas palīdz (parasti) rūpīgi gatavotajās distancēs. Nevar par zemu novērtēt arī nepieciešamo specifisko gatavošanos sacensībām. Lai kā arī censtos, neviens sprinta apvidus Latvijā nespētu mani sagatavot Sontangas ciemata šaurajām ieliņām.

Rezultāti un kartes

Foto galerija