svētdiena, 2008. gada 14. septembris

Viens mēnesis.


Šodien, Saulkrastu balvā, es dabūju uzvaru, kaut gan noskrēju šausmīgi. Drošais pārsvars pēc pirmās dienas(8 min.) mani iemidzināja un es kļuvu paviršs pret karti. Daudz kļūdu un lēns temps(nedaudz lēnāks, nekā Magnētā), Atstāja mani pēdējo- ceturto- šodien. Kopvērtējumā mans pārsvars tika sadeldēts līdz 4 min.

4.vieta dienā
1.vieta kopā
7,2km
52:14
7:15min./km

Bet pēc finiša mani pirmo reizi mūžā intervēja sacensībās! :D
Tur uzdeva arī jautājumus par EYOC Šveicē un, kā es gatavošoties tam. Tas un arī vēl iepazīšanās ar treneri Ojāru Ulmani, kas būs viens no tiem treneriem, kas mums dosies līdzi uz Šveici, lika man aizdomāties.
Ir palikušas 4 nedēļas. Un šajās 4 nedēļās tas būs pats galvenais manā dzīvē. Es centīšos no visas sirds, lai es būtu tik labs, cik vien es vispār varu būt. Lai pēc finiša tur, Šveicē, man nevajadzētu pārmest sev, ka es neizdarīju visu, ko varēju.

3 komentāri:

Anonīms teica...

Parādi visiem kā jāskrien Tamužstyle !
Mēs ar Dāvi turam īkšķus tepat uz dīvāna !

EL teica...

kaut tev viss izdotos.
go go go

Unknown teica...

Diezgan neinteresanti lasīt - šodien biju 1.vietā un tad es biju 1.vietā...un tad atkal 1.vieta.:DBet vispār jau malacis esi.Prieks, ka varēšu ar tevi uz Šveici braukt - tikai iesaku neiespringt uz to, ka centīsies izdarīt visu iespējamo TUR, jo(tu jau pats zini kā ir ar šo sportu) noejot kautkam ne tā būs vilšanās.Šogad braukcu uz turieni ar tādu attieksmi ar kādu tu brauci pagājušo gadu - proti (vēl tagad atceros) tu man ar mani stāvot vienā starta koridorā jautāji - vai es uztraucos.Es atbildēju , ka protams (kā tad savādāk)un tu atbildēji - es gan nē, jo no manis neviens neko negaida.:D

Sabīne Tilta.