Kamēr Latvijā norisinājās A2 stafetes un Lieldienu balva, es cīnījos ar Šveiciešiem Francijā.
Jau pirmajā dienā distance gandrīz nevienu brīdi neļāva normāli skriet pa puslīdz līdzenu virsmu. Kustība norisinājās augšā-lejā. Un tā pamatīgi! Es pieļāvu sīkas kļūdiņas un arī vienu lielo kļūdu, kas man liedza būt augstāk par 9. vietu pēc 1. dienas. jāpiebilst, ka trešajā dienā bija paredzēta iedzīšana, kurai, lai kvalificētos, nedrīkstēja atpalikt no līdera vairāk kā 20 min. Rezultāti bija diezgan smieklīgi. Pirmajās astoņās vietās bija stulbie šveicieši ar saviem stulbajiem Alpiem, un tad biju es.
Otrā diena jau bija vairāk piemērota man- nedaudz vairāk skriešanas, nedaudz mazāk kāpšanas. Ar vienu vidēja izmēra kļūdu es ierindojos piektajā vietā, bet kopvērtējumāpaliku joprojām 9. aiz šveiciešu gvardes. Bet es kvalificējos handikapam un,zinādams, ka iedzīšanā var notikt visneiedomajākamās lietas, paliku optimisks.
Trešajā dienā man priekšā vienu sekundi startēja viens sviss. Līdz 5.kp es vēl turējos viņam līdzi, bet tad bija etaps, kā saka, "tieši pierē" un viņi pazuda. Es mierīgi turpināju joņot, bet tad nāca vecā vaina ar skriešanu lejā no kalna un kompasa lietošanu, kas man izmaksāja kāpienu atpakaļ kalnā un pusotru minūti. Un tad parādījās mans paziņa! Neticami. Turpmāk skrējām un kāpām kopā. Tad vienā brīdī es vairs nespēju turpināt kāpt, apstājos uz mirkli, paskatījos atpakaļ, ko tad šis darīs, bet viņš, izkāris mēli pār plecu, tikpat izmisis skatījās uz mani. Tad es pieļāvu ceļu varianta kļūdu, nepaturēju viņu acīs un vīnogulāju laukā vairs nenoķēru.
Šķita, ka es tā arī būšu palicis 8., bet nekā- 3 no viņiem nemāk atzīmēties vai arī skaitīt kontrolpunktus un ir tikuši DSQ, tāpēc es ieņemu vietu olimpiskajā sešiniekā- godpilnā 5.vieta!
Vispār jau diezgan pazemojoši ir tas, ka es, Latvijas jauniešu izlases dalībnieks, zaudēju veselam šveiciešu klubam tikai tapēc, ka sacensības notiek kalnos. Bet ko lai es iesāku? Pat ja es būtu skrējis absolūti "tīri", man nebūtu izredzes uz trijnieku. Interesanti ir tas, ka es nemaz nezaudēju tik daudz augšupceļā, kā lejupceļā no kalna. Ir vērts par to aizdomāties.
Nākamā pietura- 10 Mila.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru