Es vakar piedalījos Daugavas stafetēs.
Zigis, Andris un tad es. Zigis iznāca 3., Andris iznāca kāds 12. un es iznācu 10., savā etapā uzrādot 5. ātrāko laiku.
Kas stafetēs ir tik īpašs? Tas, ka katra sekunde skaitās. Katrs solis, kuru Tu nespēj paskriet caur zaļo, vai kalnā, skaitās. Katra kļūdiņa, pat tās uz 5-10 sekundēm. Es piespiežu sevi skriet maksimāli racionāli, nežēlojot sevi krūmos vai purvos. Katra farsta situācija ir jāizmanto. Pārsvarā distancē nezinu, cik tālu vai tuvu ir konkurenti, tāpēc ir jāskrien maksimāli ātri un jācer uz to labāko. Kā mans zviedru draugs teica pirms 10milas pirmā etapa: "Run like hell and hope for the best."
Adrenalīns, kurš neļauj just sāpes vai nogurumu, tas stafetēs parādās it īpaši.
Uzvara kādās lielās stafetēs varētu būt vislieliskākā uzvara.
10.vieta
5.vieta III etapā.
8,3km
51:35
6:11min/km
1'50"kļūdās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru