Dažas lietas, kas ar mani notikušas pēdējā laikā.

Viss sākās ar piedalīšanos Siguldas divu tiltu skrējienā,kur es jutos nožēlojami un slims, knapi vispār finišēju.
Tad sekoja neliela atpūta un atgūšanas no pārpūles, kuru mans organisms piedzīvoja Siguldā, un bija pienācis laiks vasaras gaidīdākajam ceļojumam- uz Slovēnijas daudzdienām.
Jau modeļa treniņs apstiprināja gaidīto- ekstremāli sarežģīts un ļoti grūti skrienams apvidus.
Pirmajā dienā es, ceļā uz pēdējo kp, pamanījos izsist divus priekšzobus ārā no vietas. Bet, tā kā es distanci līdz tam biju veicis ārkārtīgi veiksmīgi, es neasiņoju ļoti stipri, un arī sāpes tobrīd bija diezgan pieciešamas, es pabeidzu distanci. Tad jau sekoja ambulance, sāpes, organizatoru nodrošinātais trans[ports uz Ļubļanas slimnīcu, pārrunas ar medmāsu par apdrošināšanu un par politisko stāvokli Eiropā(vai Latvija būtu pieskaitāma pie ES), gaidīšana, anestēzija, operācija, rēķins par 61 eiro, ieteikums lietot soft food un antibiotikas, un tad jau šis piedzīvojums bija finišējis. Ieradās mana ģimene un paziņoja, ka esmu uzvarējis ar 7,5 min pārsvaru. Jauki.
Otrā diena piedāvāja kaut ko līdzīgu pirmajai, tikai vairāk taciņu un mazāk akmeņu uz kuriem izsist zobus. Kā es intervijā pēc distances (Jā, mani intervēja!!!) teicu: "close to a perfect race." Šāda tipa reiss man pēc 2.sacensību dienas nodrošināja 27 minūšu pārsvaru pār otro vietu.
Trešā diena bija turpat, pāri ceļam, bet piedāvāja pilnīgi citādāku apvidu- kalnains "maucamais". Bija pienākusi reize rakt. Tā rezultātā es biju tikai otrais. Briesmīgi.
Ceturtajā dienā atgriezāmies pie foršajiem apvidiem. Jāpiemin fakts, ka es vēl nevienā dienā nebiju palīdis zem 10min/km un tas kļuva par manu mērķi. Ceturtajā dienā man nedaudz neveicās es biju nedaudz stulbs un nedaudz un neuzmanīgs. Lai nu kā, es uzvarēju ar nelielu pārsvaru.
Piektās dienas misija bija vienkārša- paņemt visus kp pareizā secībā. Tas man izdevās ar uzviju, jo es pirmo reizi iekļāvos zem 10min/km. Jauki bija uzvarēt ar teju vai 40 minūšu pārsvaru.
Bija pienācis pamest superīgo Slovēniju. Pavadījām nakti Venēcijā, un no rīta es izgāju sprinta treniņā (biju nokačājis karti iepriekš). Tas bija fantastisks treniņš. Iespējams, labākais kāds vien man bijis. Neatslābstoša uzmanība visa skrējiena garumā. Un neviltota interese par karti manā izpildījumā. Tikai iesaku skriet agri no rīta, jo pēc 9.00 pārvietoties pa atsevišķām ielām kļūst nereāli.
Šodien, atgriezies mājās, izdomāju paskriet Valtera sprinta treniņā. Iespējams, pie vainas bija iepriekšējo dienu karšu sarežģītība un distanču interesantums, bet šoreiz man distance likās ļoti vienkārša. Bija jāskrien ātri un tā es arī darīju. Lai nu kā, paldies Valteram par treniņu!
Jāatsāk plānveida nopietni treniņi.

Kartes sekos.