Pirms starta: Raivo pirmajā etapā iznāca pirmais!!! Tas bija pat labāk ,nekā mēs gaidījām. Kārlis gan man stafeti nodeva kā 9. Es jau biju labi iesildījies un, kaut gan cerības uz trijnieku bija zudušas, nosolījos, ka cīnīšos līdz galam par iespējami augstāku vietu.
Uz 1.kp: Startēju ar vienu poli kopā, viņam bija cits farsts, un viņš pazuda no mana redzesloka uz ilgāku laiku. Punkts problēmas nesagādāja. Sapratu, ka leģendas būs ļoti svarīgas.
Uz 2.kp: Un leģenda mani iegāza. Tur teikts: klints pakājē. pieskrēju pie tādas lielas akmeņu čupas, noskrēju tai lejā un jau biju pie taciņas, tad pa otru pusi atkal uzskrēju augšā, un pa vidu akmeņu čupai bija arī kp.
Uz 3.kp: Punkts viegls, bet, lecot no taciņas, naglas nenoturēja uz akmeņiem, kā rezultātā es ar muguru uzkritu uz akmeņiem un stipri sasitos, jutu to līdz pat distances beigām.
Uz 4.kp: paskatījos, ka tas ir radio punkts un precīzi to paņēmu.
Uz 5.kp: Apliecu kalnu pa ceļu, bet, skrienot lejā pa nogāzi, īsti nesapratu savu atrašanās vietu, mirkli pastāvēju, līdz sapratu, ka esmu blakus ielokā. Maza kļūda.
Uz 6.kp: Etapa sākums grūti skrienams, bet pašu punktu atradu labi.
Uz 7.kp: Atkal man grūtības sagādāja skriešana pa horizontāli, pa akmeņiem. pie paša punkta mani noķēra austrietis(garās čempions).
Uz 8.kp: Noskrēju pakaļ, bet visu laiku sapratu, kas notiek. Pa ceļam redzēju vēl kaut kādus skrējējus, bet nemāku pateikt vai manas grupas.
Uz 9.kp: Stulbi, bet man šķita, ka tas austrietis aizskrien daudz par labi un, ka man vispār nevajag viņam skriet pakaļ, jo tas noteikti beigsies ar to, ka es vairs nevarēšu izturēt ātrumu un nokļūdīšos. Tās bija muļķības. Šie prātojumi beidzās ar to, ka es attapos, ka esmu liekā gravā. Es nezaudēju daudz laika, bet spēka gan.
Uz 10.kp: Lēni, precīzi.
Uz 11.kp: noskrēju par zemu, jo ieraudzīju citu akmeni. Te mani panāca polis, kurš, acīmredzot, sākumā bija nokļūdījies.
Uz 12.kp: Pārlieku žēloju sevi, neskrēju kalnā tik, cik būtu varējis. Punktu atradu viegli, jo tas zaļais patiesībā bija labāk caurredzams, nekā baltais.
Uz 13.kp: Mūsu kompānijai pievienojās šveicietis, kurš bija smagi kaut ko noracis. Man likās, ka punktam jau jābūt, bet šveicietis aizvilka pareizi. Jā, noskrēju pakaļ.
Uz 14.kp: Man bija izdevīgāks farsts, es precīzi atradu savu kp.
Uz 15.kp: Zināju ,ka šī ir mana iespēja atrauties no viņiem abiem, tāpēc maucu uz pilnu klapi lejā no kalna. Tad vēl paskatījos, ka 15.kp ir radiokp. Tur es polim biju priekšā 15sek., bet šveicietim jau aptuveni pusminūti. Droši.
Uz 16.kp: Šis ir punkts, kuru es atcerēšos vēl ilgi. Es precīzi zināju, kur esmu vēl pie tiem otrajiem akmeņiem, bet tad, nevis noskrēju nedaudz zemāk un atzīmējos, bet gan ieraudzīju kp sev priekšā pie akmens. Aizskrēju tur, secināju, ka nav mans un tad kādas 5sek. stāvēju un mēģināju saprast, kur es esmu. Tad sapratu un aizskrēju pēc kp. Tad, sākot skriet kalnā, galā jau redzēju šveicieti, bet tā arī bija pēdējā reize, kad es viņu redzēju.
Uz 17.kp: Kalnā augšā nevarēju uzskriet. Punkts- viegli.
Uz 18.kp: Skatītāju kp. Skrēju kā jau skrienu. Skatītāju kp gan man neviens nepaskaidroja, ka minūti priekšā ir piektā vieta, bet tas būtu bijis noderīgi.
Uz 19.kp: Pašā punkta rajonā apmulsu, jo bija par daudz pa kreisi, bet tad ieraudzīu kp un paņēmu.
Uz 20.kp: Ieraudzīju, ka kp ir pie purviņa, tāpēc noskrēju zemāk, nekā vajadzēja, jo nav pierasts, ka purvs var būt augstāk par 0. līmeni.
uz 21.kp: Skrēju bez īpaša entuziasma.
Finišs: Tāpat- bez sajūsmas.
Pēc finiša: Jābilst tas, ka es mežā nezināju par kuru vietu es cīnījos. Kad pienāca Raivo un teica, ka mēs esam 7., es biju TIK vīlies. Es biju ārkārtīgi dusmīgs. Es nevarēju nomierināties kādas 5min. Tā stulbā kļūda! Tā bija vienkārši paviršība. Un tas man izmaksāja goda pjedestālu. To varbūt ir grūti saprast tiem, kuri to sajūtu nav izbaudījuši. Bet es varu pateikt, ka tas ir briesmīgi. Pēc tam trenere Inguna man jautāja- nu, Jāni, Tu labi noskrēji? Protams, ka NĒ!
Lai gan tagad, sēžot mājās, secinu, ka ta ir mans augstākais sasniegums- 7.vieta EYOC stafetēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru