POM 2010

Tātad, par visu secīgi. Devāmies uz Portugāli, lai orientētos. Izbaudītu bezsniega apstākļus un paskrietu kvalitatīvākus treniņus.
Ceļš ievilkās (pat ļoti), tas atņēma daudz līdzekļu- gan morālu, gan fizisko un arī materiālo. Bet tas nebija svarīgākais.
Svarīgākais sākās ar distancēm POM.
Pirmajā dienā bija garā distance, kuru es gribēju skriet lēnām un prātīgi. Bet, protams, prātīgā daļa neizpildījās, it īpaši no sākuma- bija pārsteigums par to, ka pa mežu var pārvietoties tik ātri, ka rokā jātur karte un ka mērogs ir citāds. Bet pabeidzu itin veiksmīgi. Reāli baudīju procesu.

Vakarā nakts sprints, kas bija ļoti īpašs. Tādas vietas Latvijā nav. Pirmo reizi skrēju pa tik šaurām ieliņām, kur orientēties vajadzēja maksimālajā ātrumā, es vismaz pielietoju visas savas sprinta iemaņas. Un varēja just manēžas ātrumu! Noskrēju labi, šķiet, biju 27. vietā.



Otrajā dienā bija WRE, kuru biju izlēmis maukt, jo konkurence bija tāda, kā WC posmā. Es noskrēju reāli labi un arī salīdzinoši ātri. Domāju, ka tas bija tuvu manu spēju maksimumam šobrīd. 105. vieta. smieklīgi. Ievērības cienīgs notikums atgadījās pēdējā kp. Mums bija 8. identi, kuri spēj "atcerēties" 30kp, tas ir, tieši tik, cik man distancē. Bet es paņēmu lieku kp, notizlojoties pie skatītāju kp, un līdz ar to man nepietika vietas identā pēdējā kp. Nācās atzīmēties uz kartes. Portugāļi, apjukuši, tomēr manu rezultātu ieskaitīja. Diemžēl nedrīkstēja izmantot GPS, tāpēc vēl neesmu ielicis karti. Varbūt kaut kad drīz ielikšu.
Trešās dienas garā distance- 15km- mani biedēja. Bet, galu galā, nebija tik traki, uztvēru to visu relaksēti un skrēju lēnām. No sākuma absolūts koncentrēšanās trūkums, bet pēc 1. taurenīša saņēmu sevi rokās. Beigās drusciņ pieliku, lai apdzītu Kūmu. Izskrēju un bija forši- mēs ar Lieni bijām atstāti vieni aukstajā, 20km tālajā sacensību centrā. Paldies!
Nu labi, tikām kaut kā galā, pielikāmies zivis banketā (viena no retajām kārtīgajām ēdienreizēm) un bijām gatavi pēdējai dienai.
Vēl viena vidējā distance, pa īzij mežu. Totāls maucamais. Pietrūka spēka un ātruma izturības, vispār pieļāvu tikai vienu mazo kļūdiņu beigās. Apmierināts ar distances veikumu. Tomēr savādi, ka pēdējā dienā biju pēdējais starp latviešiem. Jo noskrēju labi. Kopvērtējumā dabūju 65. vietu laikam, tieši vienu vietu virs Kalvja.
Protams, bija forši aizbraukt un paskriet, bet es tomēr gaidīju nopietnāku attieksmi no pārējiem man apkārt, cerēju, ka trenēsimies vairāk un mazāk atpūtīsimies, bet nu pats biju tam piekritis. Vārdu sakot, ir skaidrs, kas turpmāk jādara citādāk. Tagad tikai neaizmirst to, kā jātur karte ar kompasu līdz aprīlim! JO TE IR SNIEGS!