Daugavas kauss notiek vai nu Zilajos kalnos vai arī Tomē. Tāda sajūta man ir radusies. Šoreiz bija kārta Tomei. Tā kā piedzīvotas pārsvarā pozitīvas emocijas, tad uzrakstīšu kaut ko vairāk, nekā par Tiomilu.Par stafetes sastāvu rakstīju jau iepriekš, bet to ļoti pareizi ir noformulējis arī Edgars savā ierakstā par šīm stafetēm.
Man bija jāskrien 1. etaps un, pārskatot starta protokolu, veidojās priekšstats par to, kā varētu norisināties notikumi mežā. Tā arī aptuveni notika.
Jau no paša sākuma līdera lomu uzņēmās Kalvis un es viņam sekoju. Mēs salīdzinājām numurus un, tur, kur sakrita, skrējām kopā. Drīz mums pievienojās Jānis Krūmiņš, bet nekur tālu nebija arī grupa ar Andi Laveiķi priekšgalā. 5.kp Kalvim bija nedaudz tuvāks farsts, nekā man un J.K. Kad, ceļā uz 6.kp, izskrējām izcirtumā, tā otrā galā ieraudzījām K.M. Uz 7.kp man tika nedaudz neizdevīgāks farsts, nekā J.K., uz 9.kp vēl kādu 10 sek kļūda, un mani jau bija pieķēruši Andis un Ivars Valtass no Saldus OK. Vēl pie 12.kp redzēju J.K. Bet tad uz 13. un 14kp orientēšanās un ātrums nebija tik pārliecinošs, lai rastos izdevība noķert. Aplītī pēc skatītāju kp nedaudz paātrināju ātrumu un Andis nedaudz atpalika. Vēl nedaudz pacensties lika, ceļā uz pēdējo kp, ieraudzītā zaļi-baltā mugura. Tad finišs un distancē devās Zigmārs.
Savu daļu biju veicis veiksmīgi. Kalvim Zaudēju 2,5min, bet Krūmiņam tikai pusminūti. Viss kārtībā.
Zigmārs mežā rādīja zilus brīnumus.
Edgars nevarēja paskriet, un mēs beigās dabūjām 7. vietu, lai gan domāts bija par trijnieku.
Nu nekas. Vēlreiz atsaucoties uz Edgara rakstīto, jāsaka, ka panākums ar šiem maniem 2 komandas biedriem būtu tiešām gandarījošs, kamēr, skrienot Ausekļa pirmajā komandā tas būtu pašsaprotami.
Par stafetēm. Nākamās stafetes būs Rīgas čempionāts un cerams, ka tur mēs visus sakapāsim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru