RČ Stafete

Šodienas stafetes distances analīze.

Pirms starta: Zigmāram pirmais etaps, kuru viņš veica acīmredzot savā līmenī un iznāca no meža 4. vietā, 1. vietai(VIGA) zaudējot 6-7min un 2.(Kāpa), 3.(A2) aptuveni 2-3min. Distancē devās Mikus, kurš uz sevi liktās lielās cerības nepiepildīja, iznākot turpat kopā ar A2 un Vigu. Kāpa bija izrāvusies 3,5min priekšā(E. Bričonoks).

Uz 1.kp: Jau no paša starta es centos skriet ļoti ātri, lai pēc iespējas mazāk mani redzētu galvenais konkurents - Kaspars Kārkliņš. Redzēju, ka man

nav izdevīgi noskriet gar k-punktu, bet izdarīju to, jo tādi ir noteikumi. Kā pēdējo piesaisti izmantoju izcirtuma aso stūri, pēc tam nolasīju reljefu.

Uz 2.kp: Virzienā uz kalnu, pēc tam sekoju līdzi reljefam līdz kalnam, pa to, tad lejā uz kp.

Uz 3.kp: Taisni, un tad, izcirtumā jau ieraudzīju kp pa lielu gabalu. Pamanīju arī K.K., kurš bija man kādus 150m aizmugurē.

Uz 4.kp: Sāku skriet bez konkrēta plāna un tas beidzās ar grūtu skriešanu pa nogāzi tā vietā, lai noskrietu vai nu lejā, vai skrietu pa virsotni. Slikts ceļu variants. Pie paša kp nedaudz apmulsu, jo nesaskatīju vajadzīgo ieloku. Ātri sapratu visu un paņēmu kp.

Uz 5.kp: Uz piekto kp par galvenajiem orientieriem etapa sākuma daļā izmantoju zaļās kontūras un virzienu, pēc ceļa krustojuma ar stigu- virzienu un reljefu. Paņēmu kp un sadzirdēju, ka K.K. jau ir pavisam tuvu.

Uz 6.kp: Virzienā uz ceļu, par atskaites punktiem izmantoju reljefa raksturīgās iezīmes. Pēc ieskriešanas mežā paļāvos tikai uz kompasu līdz brīdim, kad izskrēju uz elektrolīnijas. Sapratu savu atrašanās vietu pēc tā, cik tālu bija purvs pa kreisi no manis un pēc tam kļuvu uzmanīgs. Zināju, ka mežs ir labi pārskatāms, tāpēc skrēju aptuvenā virzienā, līdz ieraudzīju kp. Šajā brīdī mēs ar K.K. jau bijām praktiski blakus.

Uz 7.kp: Virzinā līdz purviņam, tad nedaudz novirzījos, pamanīju kp pa kreisi un paņēmu.

Uz 8.kp: Virzienā līdz ceļu krustam, tad virzienā līdz purvam, gar to uz bedrīti.

Uz 9.kp: Vilinoša šķita doma par apkārtceļu, bet labi vien, ka izlēmu skriet pāri purvam, izmantojot saliņas kā palīgorientierus. Paskatījos vai K.K. neskries apkārt, bet viņš sekoja

manis izvēlētajam ceļu variantam. No dzeltenā klajumiņa, kur man punkts bija bijis vakar, devos taisni uz kp, nonācām abi pāris metru attālumā no tā, bet nesapratām. Paskrējām pa kreisi, un tikai tad man pieleca. Tempā aizskrēju pēc kp.

Uz 10.kp: Ļoti līdzīgs etaps vakardienas distancē. Līdz kontūras stūrim, tad gar kalniņu, pēc tam izmantoju neizteikto degunu, lai nonāktu tieši pie kp. Šajā etapā fiziski beidzot sajutos kaut cik labi.

Uz 11.kp: Pēc krustojuma aizvilku nedaudz šķībi, bet izcirtumā jau pa gabalu bija redzama bedre. Centos skriet ātri, jo zināju, ka nākamais ir skatītāju kp.

Uz 12.kp: Nenoskrēju ideāli taisni un man garām paskrēja K.K., tādējādi skatītāju etapā viņš ieradās man nedaudz priekšā. Dzirdēju, ka Brička ir 150m priekšā.

Uz 13.kp: Jau skatītāju etapā atkal izvirzījos priekšā, jo etaps bija ļoti viegls, bija jau iemīta pamatīga taka uz kp. Izskrienot pļaviņā, ieraudzījām arī Edgaru.

Uz 14.kp: Nu jau visi trīs bijām kopā un man galvā jau šaudījās domas par finiša cirpienu

. Pats kp problēmas nesagādāja, jo sekoju Edgaram, protams, sekodams līdzi kartei arī pats.

Uz 15.kp: Atslēgas etaps. Jau Zigis man bija teicis, ka uz 2. skatītāju punktu jāskrien gar izcirtumu, jo pa taisno ir elle. E.B. jau uzreiz aizvilka uz izcirtumu un pēc brīža to izdarīja arī K.K. Es paliku viens un man priekšā- sagāzušies koki. Nu tā, nereāli. Izskrienot izcirtumā un neredzot savus konkurentus man ienāca prātā, ka varbūt, varbūt viņu variants ir bijis vēl sliktāks. Bet tad no skatītāju atskanēja sauciens: "Minūte!" un manas cerības izplēnēja.

Uz 16.kp: ļoti cīnījos, lai uzturētu tempu, bet tas man neizdevās. Skrienot pa grēdu, doma bija apskriet purvu vispār, bet tad ieraudzīju, ka purvs ir labi šķērsojams un iztaisnoju savu variantu. Pašā izcirtumā nesapratu īsti, kur jābūt kp. Likās, ka jābūt kalniņam, bet izrādījās, ka ir bedrītē.

Uz 17.kp: ļoti īss, nepārprotams etaps. KP bija redzams jau gandrīz no iepriekšējā.

Uz 18.kp: Virzienā uz kalnu, uzskrienot mazajā paugurā likās, ka beigas ir klāt, acīmredzot tāpēc arī uzreiz kp neatradu- novirzījos pa kreisi. Kamēr sapratu savu kļūdu jau izdzirdēju balsis no finiša- tātad viņi jau bija tur.

Uz 19.kp: Absolūti bez motivācijas un vēl ar nepārliecinošu virzienu.

Finišs: Lai arī atbalstītāji sauca, ka finišs ir jānoskrien kārtīgi, man vairs negribējās un es finišēju mērenā tempā.

Pēc finiša: No sākuma bija grūti saprast vai man būt apmierinātam ar savu sniegumu vai nē. Es jau it kā turējos labi un izturēju tempu gandrīz līdz galam, nekādas lielas kļūdas arī netaisīju, bet tomēr zaudēju iespēju cīnīties par uzvaru. Secināju, ka šī ir ļoti vērtīga pieredze. Kaspars pēc finiša pienāca un pateicās par sadarbību, un man jāsaka, ka bija ļoti patīkami skriet kopā ar tādu lielmeistaru, kurš man bijis autoriāte o-sportā jau kopš 10 gadu vecuma.

Šīs sacensības diemžēl paņēma ļoti daudz spēka. Jāskatās, kā dabūt to atpakaļ līdz BČ!