Nožēlojami. Pāris mēnešus sēdēšu biksēs un attīstīšos. Tādas domas bija skrienot un divas stundas pēc finiša, kurā uzrādītais rezultāts bija 10:11, tātad vēl sliktāks, nekā pagājušajā gadā, kad likās, ka sliktāk jau nu vairs nevar.
Bet patiesībā: Tagad 3000m? Uz laiku? Priekš kam?
Pēdējās nedēļas praktiski tikai spēks+apjoms, nekāda ātruma. Aizvakar HARDCORE kalnu treniņš Siguldā.
Viss ir likumsakarīgi. Kad vajadzēs, tad es būšu stiprs. Noskriešu 3000m vasarā, lai iegūtu pārliecību pirms JWOCa. Jo ar rezultātu virs 9:30 tur nav ko meklēt.
Par citu tēmu.
Vakar piedalījos Arvja un Beātas ZPD eksperimentā, kur pārbauda vai ar īsām, bet intensīvām slodzēm var uzlabot izturību. Pagaidām mans uzskats ir, ka teorētiski var, bet praktiski nevar, jo tas prasa ļoti disciplinētu treniņ-darbu un uzraudzību.
Kamēr revolūcija treniņmetodikā vēl nav notikusi, jāiet un jāskrien vien tie 20+ km. Un nav jau tā, ka nepatīk.
1 komentārs:
Tieši tā iemesla dēļ ko rakstīji: "Tagad 3000m? Uz laiku? Priekš kam?" es nolēmu neņemt dalību šajā pasākumā - iemesls tīri tehnisks un vienkārš: tgd strādājam uz izturību un spēku. Tāpēc būsi ātrs, kad to vajadzēs ;)
Ierakstīt komentāru