Divas īsas motivācijas nometnītes sekoja viena otrai ar divu diennakšu pārtraukumu. Pirmā tika aizvadīta Liepājā ar Raivo, kurš, ja neuzsprāgs, tad uzvarēs JWOC, tas ir droši, un Pauliņu, kura humors mani gandrīz nobeidza. Grūti iedomāties, kas būtu noticis, ja vēl Kūms būtu mums pievienojies... Bet ja gandrīz pavisam nopietni, tad bija laba sērsna, kas nodrošināja to, ka varēja skriet pa mežu un to mēs arī veiksmīgi darījām, aizvadot vairākus tehnikas treniņus gadalaikā, kad citi par tiem var tikai sapņot. Tāpat arī uzskrējām nometnes meistarību, un tur vietu sadalījums bija gluži vai neticams - Raivo, Pauliņš, es.
Nedaudz atelpas un jau nākamās dienas labā kompānijā klāt - Junioru izlases nometne Laurenčos. Šāda veida nometnē nebiju bijis. Proti, trenēties varēja, kā katra treniņplānam atbilst, un svarīgākā nometnes daļa bija lekcijas dialoga veidā, kuras vadīja Bubis. Parunājām gan tīri par to, ko darīsim, kur brauksim un kā skriesim un arī par psiholoģisko sagatavotību un kā to veidot. Kā jau nometnē teicu, atklāsme bija par to, ka pagājušā gada JWOCā labs piemērs, kā jāuzvedās bija acu priekšā, bet tad es to nepamanīju un trakoju. Es runāju, protams, par salauzto slēpju pavēlnieku, A.K. Tāpat arī sapratu, ka turpmāk šajā sezonā veidošu ciešāku kontaktu ar treneriem, lai kontrolētu, vai mans treniņdarbs ir pietiekami mērķtiecīgs un atbilst tam, kas būs nepieciešams jūlija sākumā Polijā.
Nākamais notikums, ko var sākt gaidīt, ir telpu-o pasākums, kur varētu būt jautri, un tad jau būs atlikušas tikai 2 nedēļas līdz siltumam un daudz kartēm.
Ā, aizmirsu izstāstīt par virsrakstu. Tas bija smieklīgākais brīdis pēdējā nedēļā, kad viens no nometnes dalībniekiem, rāpjoties pa sniegotu klinti Gaujas stāvkrastā, teica: "Es tūlīt laikam raudāšu." Un tas nebiju es.
Bildes no treniņnometnes zāles treniņa šeit.
2 komentāri:
Baigi smieklīgs, bet labs raksts un jauki bilzjikinjukucishi!! :)
malači. vienozīmīgi prieks dzirdēt. un tā turpinot rezultāti jau neizpaliks.
Ierakstīt komentāru