svētdiena, 2012. gada 13. maijs

Trīs

Trīs dienās trīs gluži dažādas sacensības un trīs pilnīgi atšķirīgi sniegumi manā izpildījumā.
Tomēr viss sākās pirms tām. Pirmās trīs dienas pēc atgriešanās no SWE nācās tikt ar prombūtnes radītajām sekām un mainīt prioritātes, treniņi nesanāca. Tas ir ļoi slikti, jo šī bija ļoti svarīga nedēļa priekš BČ, bet tur nu neko nevarēja padarīt. Man bija tāda naiva cerība, ka totālā atpūta pēc Zviedrijas nometnes iedarbosies pozitīvi un varēšu labi noskriet izlases atlases krosu piektdienā. Tā nenotika.

Kross
Piektdien jau skrienot uz startu, sajūtas nebija no labākajām. Bijām tikai trīs puiši, kas skries krosu. Jau no paša sākuma uzņēmos vadību un pirmo apli noskrēju normāli - 7:04, tad mani kompanjoni pazuda un vairs nejutu elpu pakausī, palika vientuļi un grūti, bez motivācijas un stimula noskrēju arī trīs atlikušos apļus, pēdējos no tiem izcili lēni un finišēju ar laiku 30:30, ļoti izbesījies. Treniņos parādītie rezultāti lika domāt, ka 29:30 bija reāls rezultāts, bet kur palika viena minūte, man nav izskaidrojuma.

Universiāde
Nākamajā dienā pārstāvēju LU Latvijas Universiādē(karte). Ar liekām kļūdiņām un joprojām zemu ātrumu, tomēr izdevās tikt pie sudraba ar laiku 1:02:55. Andrim Kivleniekam, kurš vienīgais mūsu grupā uzrādīja pieņemamu rezultātu, zaudēju 3:49. Fiziski jutos švaki, bet jau labāk, nekā iepriekšējā dienā. Man radās nojauta, ka varētu būt tā, ka stafetēs es beidzot būšu "ieskrējies", kaut gan kāju muskuļi deva pretējas zīmes.




Zaudēju minūti variantā, jo zaļš un daudz h2o.

Kļūda! 70"
Šī distance bija atlase uz Pasaules Studentu čempionātu Spānijā, tā kā man atlases bija veiksmīgas, esmu iekļauts sastāvā. Vasaras galvenais sportiskais mērķis līdz ar to arī ir apjausts.

RČ stafete
Rīgas Čempionāta stafetēs startēju Auseklis I komandā ar Zigmāru un Edgaru, jeb klasiskajā sastāvā. Vienmēr esam gribējuši uzvarēt kādas stafetes šādā sastāvā, bija pavērusies lieliska iespēja to beidzot izdarīt, jo 6 spēcīgākie Latvijas orientieristi ir EČ un vēl daži nestartēja. Mūsu konkurenti bija gados jauni orientieristi vai elites otrā plāna skrējēji. Tas nozīmēja, ka esam viena no pāris komandām, kas var izšaut un es atgādināju komandas biedriem, ka nekļūdoties mēs, visticamāk, uzvarēsim. Zigmārs pirmajā etapā labi turēja līdzi līderu grupiņai līdz nedaudz neizdevīgākam farstam un beigās vēl ar nelielu kļūdiņu atpalika no līderu grupas 1:10. Otrajā etapā Edgars apdzina pāris konkurentus, bet netika līdz Mežmalas MTB (+1:36) un ZVOC (+0:30). Jau trešo gadu pēc kārtas devos pēdējā etapā ar izredzēm izlemt uzvaru par labu savai komandai RČ stafetēs.
Karte.
Valteru Ļubinski panācu un apdzinu jau uz 2.kp. Tomēr viņš sekoja man līdz pat 1. skatītāju kp. Kopumā jutos labi gan fiziski, gan orientēšanās ziņā. Uz 5.kp nevarēju izlemt, kā tieši paņemt kp, tāpēc par ilgu skrēju pa ceļu, vajadzēja nogriezties no tā ātrāk un skriet taisni. Uz 6. kp vienīgā kļūdiņa kp rajonā, kad etapa pēdējā daļā zaudēju virzienu. Uz 7.kp noķērām Jāni Sāru un turpinājām ar mani priekšgalā. Pirmajā skatītāju kp ieradāmies gandrīz kopā, bet pēc tam palikām tikai divi Jāņi, kuri cīnījās par uzvaru. Joprojām skrēju pa priekšu, bet uz 15. kp vairākas reizes sanāca šķērsot purviņus un sakritušus kp, arī kp rajonā nebiju drošs, kur tieši jāierauga kp, un Jānis mani apsteidza. Pļavā uz skatītāju kp skrēju tieši aiz Jāņa muguras un plānoju distances beigas, iegaumēju kp numurus, lai nebūtu jātērē laiks, lokot vaļā karti.
Izšķirošās beigas
Un jau uz 17. kp man radās iespēja pārņemt vadību. Jānis izvēlējās krūmu rindu apskriet pa labi, bet es, to redzēdams, uzreiz devos pa kreisi. Palielināju ātrumu un pie kp biju pirmais. Uz 18. kp pieļāvu nelielu un nervozu kļūdu, bet Jānis sekoja man. Uz 19. skrēju vienkārši taisni un veiksmīgi atradu kp. Jau tad sapratu, ka uzvara būs, vēl palielināju ātrumu uz pēdējo kp un finišā, bet lieki, mans konkurents jau bija padevies. Jau otro gadu pēc kārtas izdevās ieskriet finišā kā uzvarētājam un, tāpat kā pagājušajā gadā, man bija patiess prieks, ka izdevās uzvarēt.
Izdevās uzrādīt pārliecinoši labāko laiku elites grupā un veikt tehniski gandrīz perfektu skrējienu, tas arī, protams, priecē. Nākamās sacensības, kuras jau kādu laiciņu gaidu ar nepacietību, ir Meridiāna nakts stafetes.


2 komentāri:

renchix teica...

Krosa trūkstošā minūte diezgan droši palika pirmajā aplī - tas saucas "pārķerts starts". Ja mērķis ir 29:30 nevis vienkārši finišēt pirmajam, tad aplis vidēji jāveic 7:22, kam arī jābūt galvenajam mērķim. 18 sekundes pirmajā aplī apsteidzot grafiku, tas ir 9 sekundes kilometrā, kas ir pārāk daudz par ātru, ja mērķis un realitāte bija 29;30. It sevišķi, ja vēl ir iespēja skriet ar GPS pulksteni, tad ar tempa turēšanu problēmām nevajadzētu būt, ja atbilstošā tempa sajūtas pašam vēl nav izstrādājušās.

Jānis Tamužs teica...

Tā sanāk. Kaut arī sajūtas pēc pirmā apļa bija labas, tomēr tev taisnība, 18 sekundes par ātru nevarēja palikt bez sekām.
Viena no mistērijām izskaidrota!