Protams, ka vidējās distances dienā pirms starta vairāki iespējamie scenāriji izgāja man caur galvu, bet tad es piefiksēju, ka tie visi ir par rezultātiem. Skrienot uz startu es sev atgādināju, ka jākoncentrējas uz izpildījumu, nevis iespējamo rezultātu. Jo izpildījums atnes rezultātu, nevis otrādi. Man likās, ka, lai iekļūtu labāko sešiniekā, man būs vajadzīga perfekcija tehniskajā ziņā, jo sen nebiju sacenties ar saviem konkurentiem kā līdzīgs ar līdzīgiem ātruma ziņā. Domāju, ka vismaz 50% mana panākuma radās pirms starta, kad es sevi pareizi noskaņoju distancei - uz starta stāvēja nepacietības pilns sportists, gaidās pierādīt sevi pirmkārt tieši tehniskajā ziņā.
Distance pati par sevi neizvērtās tik lieliski.
Sākums bija labs. Jau uz pirmo kp tika dota izvēle - drošāks variants, izmantojot stigu un elektrolīniju vai taisnvirziena kustība. Kādu brīdi svārstījos, bet izlēmu, ka vidējā distancē ir nedaudz jāriskē un devos taisni. Tas izrādījās vienkāršāks variants, nekā biju baidījies. +9''
Uz otro kp gāju taini pēc kompasa, daudz lasot karti - klajums pirms elektrolīnijas, kalniņš pēc, ieloks pirms kp - mikropaugurs uz kura ir kp, pats punkts. +7''
Uz trešo līdzīgi - kompass + intensīva kartes lasīšana. +2''
Turpinājumā man bija nelielas problēmas. Uz 4.kp nebiju pārliecināts par sevi un, lai gan kp rajonā sapratu, uz kuru pusi esmu novirzījies, tomēr palēlināju gaitu, daudz skatījos apkārt un uz karti. Kp atradu veiksmīgi, bet labākajam etapa laikam zaudēju +24''
5.kp bija āķīgs un arī es šeit biju nepārliecināts, jo reljefs neatbilda mani iztēlei, un es vienkārši turpināju virzību pēc kompasa, līdz kreisajā pusē pamanīju dzelteno kalniņu. Tad jau ieraudzīt kp nebija problēmu. +16''
Uz 6.kp mainījās apvidus tips - no detalizēta relfeja un ierobežotas redzamības pekšņi ieskrējām samērā lielās reljefa formās ar labu redzamību, kuru gan kp rajonā nedaudz apgrūtināja pagara zāle. Sāku meklēt kp par ātru, jo šķita ka jau esmu nonācis ieplakas galā, bet, kā izrādījās, tas bija tikai ieloka gals. Vajadzēja iet pārliecinošāk tālāk pēc virziena, principā jau garām tādam kp tik labi pārskatāmā mežā ir grūti paskriet. +30''
No 8. līdz 11.kp bija distances daļa, kura man patika vislabāk. 8.kp man nekādas problēmas nesagādāja, +8'' un pēc tā es izvirzījos 2.vietā.
Uz 9.kp ļoti konkcentrējos, jo īsajos etapos bieži vien zaudēju salīdznoši daudz laika. Izgāju no 8. jau konkrētā virzienā un paceļot acis uz priekšu jau drīz varēju ieraudzīt kp. Veiksmīgi. +7''
Toties uz 10.kp pieļāvu kļūdu, neprecīzi izejot no kp un nenolasot reljefu precīzi. Lai gan īsti nekontrolēju situāciju, virzījos uz priekšu, līdz ieraudzīju klajumiņu un sapratu, uz kuru pusi ir mans kp. +27''
11.kp izskatās sarežģītāks, nekā bija, jo novietojums ir uz mikropaugura un punkts bija labi pamanāms. +5''
Arī sekojošajos kp daudziem maniem konkrentiem negāja viegli.
Uz 12.kp turpināju tādā pašā garā, kā distances sākumā pa līdzīgu apvidu - virziens + bieža kartes lasīšana. Dzeltenais kalniņš pa labi, baltasi kalniņš pa kreisi, veģetācijas robežas, virziens, kalniņš pirms kp un aiz tā jau pats punkts. Nav problēmu. +8''
13.kp atkal bija īsais un šeit kartē ieskatījos tikai vienu reizi. +4''
14.kp bija radio punkts un tajā distances daļā es joprojām biju sudraba pozīcijā, 13 sekundes priekšā Lauri Sild. Pati kp atrašana grūtības nesagādāja, jo man gan veģetācija, gan paugurs, uz kura atrodas kp, likās izcili izteiksmīgi. +7''
15.kp bija vēl viens garāks etaps, kurā atkal vajadzēja spēt noturēt virzienu pāri "peldošam" apvidum. Cik es pēc distances aprunājos, vairāki elites skrējēji bija atdūrušie pret stigu krietni pa kreisi no taisnās līnijas.
Es joprojām piefiksēju teju visus objektus, kurus škērsoju, tāpēc grūtības ar virziena noturēšanu neradās. Domāju, ka šāds orientēšanās stils ir iemesls, kāpēc man nav neviena pirmā splitlaika šajā distancē. Tas ir drošs, bet nav ātrs un, lai sasniegtu kaut ko spēcīgākā konkurencē, man būtu jāmācās karti lasīt retāk.
Ceļā uz 15.kp nolasīju visas veģetācijas maiņas līdz pat ieskriešanai kp rajonā un tur reljefs bija elementārs un "ieveda" punktā. +12''
16.kp paņēmu droši, bet orientešanās varēja tikt vienkāršota,jo tieši pirms kp bija paliels paugurs, uz kuru varēja skriet virzienā, nelasot daudz pa ceļam. +6''
Uz 17.kp palika mana sudraba medaļa. Jau etapa sākumā izejas virziens bija slikts un to laboju, skrienot gar kalniņi pēc elektrolīnijas, pa balto mežu. Tā kā šī bija zaļākā krāsa kartē, tad vēlējos izvairīties no tās šķērsošanas un izmantoju dzeltenos laukumus pa kreisi no līnijas, lai nonāktu līdz kp rajonam. Kad nonācu tur, pārpratu reljefu. Šķita, ka kp ir nevis starp diviem kalniņiem ieplakā, bet gan ieplakā uz kalniņa turpinājuma. Tas daļēji izskaidro manu kļūdu, bet kad sapratu, ka esmu par tālu, apgriezos un ieraudzīju Marģeru, kurš startēja 2min pirms manis un, šķiet, vēl nebija paņēmis kp. Es nolēmu, ka viņš to ir atradis jau pirms tam un paskrēju garām punktam vēlreiz. Tad nofiksēju savu atrašanās vietu pie atsevišķā koka un, joprojām bez apvidus izpratnes devos uz kp virzienā, man palaimējās, ka šoreiz to ieraudzīju. +1'53''
Pēc tādas kļūdas es sapratu, ka augsta vieta man nespīd, jo augstu es varēju tikt, tikai nepieļaujot kļūdas, bet tas man neizdevās. Tomēr par to, cik labi es biju noskaņojies, liecināja tas, ka es pat ne drusciņ nepadevos, bet gan vēl palielināju pūliņus, lai atlikušajā skrienamajā daļā atdotu visus spēkus. Uz 18.kp vēl orientējos uzmanīgi +7'', bet pēc tam jau skrēju maksimāli. Uz 19.kp +4'', uz 20. +5'' un uz pēdējo kp man jau sāka nopietni beigties spēki. Noskrēju lejup un uzrāpties uz ceļa man likās grūtākais uzdevums pasaulē. +9''. Finišā mani uzmundrināja mani komandas biedri un, lai gan viņu atbalsts bija vētrains, domāju, ka tas ir principa pēc, nevis tādēļ, ka es cīnītos par augstu vietu. Tomēr finišā skrēju, cik vien bija iekšā. +1''
Pēc finiša līnijas mani ļoti pārsteidza informatora un kolēģa Andra Rupā teiktais, ka esmu otrajā pozīcijā aiz Timo Silda. Tā kā nebiju īpaši pētījis starta sarakstu, teicu, ka manuprāt vēl vairāki spēcīgi sportisti mani apsteigs, jo es taču neesmu tik ātrs un vēl pieļāvu kļūdu. Teicu, ka varētu būt sešinieks un par to es būšu ļoti laimīgs. Bet, kad pēc finiša uzzināju, ka tik daudzi spēcīgi sportisti jau ir ārā un esmu viņus apsteidzis, sāku kļūt nopietni priecīgs. Dzirdēju, ka Lauri radio kp atpaliek tikai padsmit sekundes un, zinādams, ka tas ir pirms manas kļūdas, sapratu, ka nāksies piekāpties arī viņam. Un, lai arī līdz pēdējam neticēju, ka tas ir iespējams, tomēr saglabāju trešo vietu un izcīnīju savu pirmo LČ medaļu, un, kā Latvijas Čempions mani godāja, biju labākais no latviešiem!
Distance pati par sevi neizvērtās tik lieliski.
Uz otro kp gāju taini pēc kompasa, daudz lasot karti - klajums pirms elektrolīnijas, kalniņš pēc, ieloks pirms kp - mikropaugurs uz kura ir kp, pats punkts. +7''
Uz trešo līdzīgi - kompass + intensīva kartes lasīšana. +2''
Turpinājumā man bija nelielas problēmas. Uz 4.kp nebiju pārliecināts par sevi un, lai gan kp rajonā sapratu, uz kuru pusi esmu novirzījies, tomēr palēlināju gaitu, daudz skatījos apkārt un uz karti. Kp atradu veiksmīgi, bet labākajam etapa laikam zaudēju +24''
5.kp bija āķīgs un arī es šeit biju nepārliecināts, jo reljefs neatbilda mani iztēlei, un es vienkārši turpināju virzību pēc kompasa, līdz kreisajā pusē pamanīju dzelteno kalniņu. Tad jau ieraudzīt kp nebija problēmu. +16''
Uz 6.kp mainījās apvidus tips - no detalizēta relfeja un ierobežotas redzamības pekšņi ieskrējām samērā lielās reljefa formās ar labu redzamību, kuru gan kp rajonā nedaudz apgrūtināja pagara zāle. Sāku meklēt kp par ātru, jo šķita ka jau esmu nonācis ieplakas galā, bet, kā izrādījās, tas bija tikai ieloka gals. Vajadzēja iet pārliecinošāk tālāk pēc virziena, principā jau garām tādam kp tik labi pārskatāmā mežā ir grūti paskriet. +30''
Uz 9.kp ļoti konkcentrējos, jo īsajos etapos bieži vien zaudēju salīdznoši daudz laika. Izgāju no 8. jau konkrētā virzienā un paceļot acis uz priekšu jau drīz varēju ieraudzīt kp. Veiksmīgi. +7''
Toties uz 10.kp pieļāvu kļūdu, neprecīzi izejot no kp un nenolasot reljefu precīzi. Lai gan īsti nekontrolēju situāciju, virzījos uz priekšu, līdz ieraudzīju klajumiņu un sapratu, uz kuru pusi ir mans kp. +27''
11.kp izskatās sarežģītāks, nekā bija, jo novietojums ir uz mikropaugura un punkts bija labi pamanāms. +5''
Uz 12.kp turpināju tādā pašā garā, kā distances sākumā pa līdzīgu apvidu - virziens + bieža kartes lasīšana. Dzeltenais kalniņš pa labi, baltasi kalniņš pa kreisi, veģetācijas robežas, virziens, kalniņš pirms kp un aiz tā jau pats punkts. Nav problēmu. +8''
13.kp atkal bija īsais un šeit kartē ieskatījos tikai vienu reizi. +4''
14.kp bija radio punkts un tajā distances daļā es joprojām biju sudraba pozīcijā, 13 sekundes priekšā Lauri Sild. Pati kp atrašana grūtības nesagādāja, jo man gan veģetācija, gan paugurs, uz kura atrodas kp, likās izcili izteiksmīgi. +7''
15.kp bija vēl viens garāks etaps, kurā atkal vajadzēja spēt noturēt virzienu pāri "peldošam" apvidum. Cik es pēc distances aprunājos, vairāki elites skrējēji bija atdūrušie pret stigu krietni pa kreisi no taisnās līnijas.
Es joprojām piefiksēju teju visus objektus, kurus škērsoju, tāpēc grūtības ar virziena noturēšanu neradās. Domāju, ka šāds orientēšanās stils ir iemesls, kāpēc man nav neviena pirmā splitlaika šajā distancē. Tas ir drošs, bet nav ātrs un, lai sasniegtu kaut ko spēcīgākā konkurencē, man būtu jāmācās karti lasīt retāk.
Ceļā uz 15.kp nolasīju visas veģetācijas maiņas līdz pat ieskriešanai kp rajonā un tur reljefs bija elementārs un "ieveda" punktā. +12''
16.kp paņēmu droši, bet orientešanās varēja tikt vienkāršota,jo tieši pirms kp bija paliels paugurs, uz kuru varēja skriet virzienā, nelasot daudz pa ceļam. +6''
Uz 17.kp palika mana sudraba medaļa. Jau etapa sākumā izejas virziens bija slikts un to laboju, skrienot gar kalniņi pēc elektrolīnijas, pa balto mežu. Tā kā šī bija zaļākā krāsa kartē, tad vēlējos izvairīties no tās šķērsošanas un izmantoju dzeltenos laukumus pa kreisi no līnijas, lai nonāktu līdz kp rajonam. Kad nonācu tur, pārpratu reljefu. Šķita, ka kp ir nevis starp diviem kalniņiem ieplakā, bet gan ieplakā uz kalniņa turpinājuma. Tas daļēji izskaidro manu kļūdu, bet kad sapratu, ka esmu par tālu, apgriezos un ieraudzīju Marģeru, kurš startēja 2min pirms manis un, šķiet, vēl nebija paņēmis kp. Es nolēmu, ka viņš to ir atradis jau pirms tam un paskrēju garām punktam vēlreiz. Tad nofiksēju savu atrašanās vietu pie atsevišķā koka un, joprojām bez apvidus izpratnes devos uz kp virzienā, man palaimējās, ka šoreiz to ieraudzīju. +1'53''
Pēc tādas kļūdas es sapratu, ka augsta vieta man nespīd, jo augstu es varēju tikt, tikai nepieļaujot kļūdas, bet tas man neizdevās. Tomēr par to, cik labi es biju noskaņojies, liecināja tas, ka es pat ne drusciņ nepadevos, bet gan vēl palielināju pūliņus, lai atlikušajā skrienamajā daļā atdotu visus spēkus. Uz 18.kp vēl orientējos uzmanīgi +7'', bet pēc tam jau skrēju maksimāli. Uz 19.kp +4'', uz 20. +5'' un uz pēdējo kp man jau sāka nopietni beigties spēki. Noskrēju lejup un uzrāpties uz ceļa man likās grūtākais uzdevums pasaulē. +9''. Finišā mani uzmundrināja mani komandas biedri un, lai gan viņu atbalsts bija vētrains, domāju, ka tas ir principa pēc, nevis tādēļ, ka es cīnītos par augstu vietu. Tomēr finišā skrēju, cik vien bija iekšā. +1''
Pēc finiša līnijas mani ļoti pārsteidza informatora un kolēģa Andra Rupā teiktais, ka esmu otrajā pozīcijā aiz Timo Silda. Tā kā nebiju īpaši pētījis starta sarakstu, teicu, ka manuprāt vēl vairāki spēcīgi sportisti mani apsteigs, jo es taču neesmu tik ātrs un vēl pieļāvu kļūdu. Teicu, ka varētu būt sešinieks un par to es būšu ļoti laimīgs. Bet, kad pēc finiša uzzināju, ka tik daudzi spēcīgi sportisti jau ir ārā un esmu viņus apsteidzis, sāku kļūt nopietni priecīgs. Dzirdēju, ka Lauri radio kp atpaliek tikai padsmit sekundes un, zinādams, ka tas ir pirms manas kļūdas, sapratu, ka nāksies piekāpties arī viņam. Un, lai arī līdz pēdējam neticēju, ka tas ir iespējams, tomēr saglabāju trešo vietu un izcīnīju savu pirmo LČ medaļu, un, kā Latvijas Čempions mani godāja, biju labākais no latviešiem!
Stafete
Karte
Pēc tādas distances bija jāsaņemas vēl labākam sniegumam stafetē, kur man bija uzticēts pēdējais etaps Auseklis I komandā ar Zigmāru un Edgaru. Mēs apzinājāmies, ka mums ir medaļu potenciāls, bet arī to, ka tāds ir vēl vismaz 9 komandām. Līdz ar to mūsu uzdevums bija veikt distances patstāvīgi un ""tīri".
Distances sākumā izstrādāju stratēģiju, ka man pēc iespējas ilgāk jāturās priekšā Timo, lai dotu viņam iespēju kļūdīties. Protams, šāds plāns iekļāva to, ka man pašam jāsaglabā perfekta orientēšanās precizitāte. Pirmo kp ņēmu uzmanīgi pēc Zigmāra ieteikuma, bet uz otro kp apvidū "iepeldēju". Tomēr precīzais virziens mani aizvirzīja tieši virsū punktam. Trešo paņēmu pārliecinoši, kaut gan bija iespējas kļūdīties un 4. bija vienkāršs punkts. Biju sācis savu distanci labi un, kad pametu skatu atpakaļ, savu konkurentu neredzēju. Uz 5.kp etapa otrajā trešdaļā pazudu, bet konkretizēju savu atrašanās vietu pēc izteiksmīgā kalniņa un zaļās ieplakas tieši pirms kp. Sestais arī likās vienkāršs kp.
Uz 8.kp virzienā līdz kalniņam, tam pāŗi un iekšā kp, šeit bija labs ātrums. Uz 9. vajadzēja iet taisni, bet, līdzīgi kā vakar, izvēlējos dzelteno joslu labākas skrienamības dēļ. Tomēr tādējādi es gan sev apgrūtināju orientēšanos, gan arī pagarināju ceļu līdz kontrolpunktam. Izejot no tā, kādus 50m no kp ieraudzīju Timo un sāku domāt par taktiku vēlreiz. Slikti, ka viņš mani panāca un turpmākā distance daļa būs labāk pārredzama. Tāpēc izlēmu tajā brīdī skriet maksimāli ātri, lai attālinātu mūsu satikšanās brīdi, jo zināju, ka līdzko mēs nonāksim blakus, es būšu zaudētāja pozīcijā, jo man pietrūkst ātruma. 10.kp atradu veiksmīgi.
Man bija otrais labākais dienas laiks un visu laiku labākais distances ātrums - ap 4:30min/km. Šajā nedēļas nogalē sasniedzu jaunu līmeni savās orientēšanās prasmēs un fiziskajā sagatavotībā un par to man ir liels gandarījums. Mēs esam jauna komanda un gan jau, ka vēl daudzas LČ medaļas mūs gaida nākotnē.
Karte
Pēc tādas distances bija jāsaņemas vēl labākam sniegumam stafetē, kur man bija uzticēts pēdējais etaps Auseklis I komandā ar Zigmāru un Edgaru. Mēs apzinājāmies, ka mums ir medaļu potenciāls, bet arī to, ka tāds ir vēl vismaz 9 komandām. Līdz ar to mūsu uzdevums bija veikt distances patstāvīgi un ""tīri".
Pirmais etaps bija grandiozs un, cik varēja noprast no atstāstiem, pilns ar kļūdām. No tām neizvairījās arī Zigmārs, jau uz pirmo kp zaudējot 5 minūtes un turpinājumā kļūdījās vēl, cenšoties atgūt zaudēto. Tomēr finišā, 4:41 aiz līderiem, Zigmārs stafeti nodeva kā 10. un nekas vēl nebija izšķirts. Otrais etaps jau bija mierīgāks un lielas kļūdas līderkomandas nepieļāva. Edgars lika mūs pieskaitīt pie tām, ar trešo laiku etapā, paceļot mūs uz trešo vietu, pēdējā aplītī vēl apejot Jāni Kūmu no Alūksnes un dodot man nelielu pārsvaru pār draudīgo sekotāju. Tātad, situācija, kādā es devos distancē bija šāda - līderi Mežmalas MTB ar Andri Jubeli pēdējā etapā 5:24 priekšā, otrajā vietā Ozons ar Anatoliju Tarasovu 2:34 priekšā, tad es un aiz manis OK Alūksne-Ape ar Timo Sildu, atpalika 38 sekundes. Tie ir aptuveni apreķini, jo mans laiks tika skaitīts no brīža, kas Edgars atzīmējās finišā, nevis nodeva stafeti.
Distances sākumā izstrādāju stratēģiju, ka man pēc iespējas ilgāk jāturās priekšā Timo, lai dotu viņam iespēju kļūdīties. Protams, šāds plāns iekļāva to, ka man pašam jāsaglabā perfekta orientēšanās precizitāte. Pirmo kp ņēmu uzmanīgi pēc Zigmāra ieteikuma, bet uz otro kp apvidū "iepeldēju". Tomēr precīzais virziens mani aizvirzīja tieši virsū punktam. Trešo paņēmu pārliecinoši, kaut gan bija iespējas kļūdīties un 4. bija vienkāršs punkts. Biju sācis savu distanci labi un, kad pametu skatu atpakaļ, savu konkurentu neredzēju. Uz 5.kp etapa otrajā trešdaļā pazudu, bet konkretizēju savu atrašanās vietu pēc izteiksmīgā kalniņa un zaļās ieplakas tieši pirms kp. Sestais arī likās vienkāršs kp.
Uz 7.kp bija interesants etaps, pie tam, tas bija farsts. Sākumā lasīju mikroreljefu, bet etapa vidū novirzījos un uzskrēju kalniņā ne tur, kur biju iedomājies. No virsotnes paņēmu virzienu un ieskrēju mikroreljefā, kurā atkal nespēju "piesieties". Par laimi, ar precīzu virziena noturēšanu izdevās uziet tieši virsū kp. Virziena sajūta bija tas, kam es īpašu uzmanību pievērsu nedēļā pirms LČ, tāpēc man īpašs prieks, ka tas strādāja tik labi.
Uz 8.kp virzienā līdz kalniņam, tam pāŗi un iekšā kp, šeit bija labs ātrums. Uz 9. vajadzēja iet taisni, bet, līdzīgi kā vakar, izvēlējos dzelteno joslu labākas skrienamības dēļ. Tomēr tādējādi es gan sev apgrūtināju orientēšanos, gan arī pagarināju ceļu līdz kontrolpunktam. Izejot no tā, kādus 50m no kp ieraudzīju Timo un sāku domāt par taktiku vēlreiz. Slikti, ka viņš mani panāca un turpmākā distance daļa būs labāk pārredzama. Tāpēc izlēmu tajā brīdī skriet maksimāli ātri, lai attālinātu mūsu satikšanās brīdi, jo zināju, ka līdzko mēs nonāksim blakus, es būšu zaudētāja pozīcijā, jo man pietrūkst ātruma. 10.kp atradu veiksmīgi.
Distances daļā no 10.līdz 17.kp es zaudēju bronzas medaļu. Apvidus šeit bija ļoti labi redzams un mans konkurents mani redzēja. Tomēr atcerējos Edgara teikto, ka 13.kp ir farsts un uz to liku cerības kā iespēju attālināties. Tomēr tur man tika nedaudz neizdevīgāks variants un, lai gan šo daļu distances biju veicis maksimālajā ātrumā un precizitātē, pie 15.kp jau bijām blakus. Uz 16. nedaudz nesapratu baltās veģetācijas līnijas, kas dzīvē bija retas bērzu rindas un zaudēju vadību mūsu duelī. Tā iemesla dēļ, ka biju skrējis maksimāli pirms tam, skatītāju kp ierados galīgi beigts.
Pēdējā aplītī mana vienīgā cerība bija uz nolikumā rakstīto, ka distancē visos posmos ir farsti un to, ka tas varētu būt 19.kp. Tomēr tā nebija, un es pietuvoties Timo nespēju, uz 21. vēl izmetot nelielu loku, kā arī, ne reizi nepaskatoties kartē ceļā uz pēdējo kp, lieki papostīju vietējās eglītes.
Finišēju ceturtajā vietā un, lai gan distanci biju veicis perfekti un ar maksimālo atdevi, tobrīd gandarījumu nejutu.
Man bija otrais labākais dienas laiks un visu laiku labākais distances ātrums - ap 4:30min/km. Šajā nedēļas nogalē sasniedzu jaunu līmeni savās orientēšanās prasmēs un fiziskajā sagatavotībā un par to man ir liels gandarījums. Mēs esam jauna komanda un gan jau, ka vēl daudzas LČ medaļas mūs gaida nākotnē.
Par nākotni runājot, izskatās, ka tas arī šajā sezonā ir viss, LČ o-maratonā es sagatavoties nepaspēšu, bija jāizvēlas viens vai otrs. Protams, vēl kaut ko uzskriešu - A2, Cēsu sprintu un pēdējās sezonas sacensības atkal būs Manna un Mannakorten. Jau tagad ir jāsaprot mērķi un virzieni nākamajai sezonai un šāds veiksmīgs notikumu pavērsiens atkal manī par jaunu vieš optimismu un motivāciju.
Ā, un ja tu tiki šitam visam cauri, tad arī esi pelnījis medaļu kā īsts orientēšanās fanāts!
Ā, un ja tu tiki šitam visam cauri, tad arī esi pelnījis medaļu kā īsts orientēšanās fanāts!
8 komentāri:
Gan jau, ka zini to, ka visas uzvaras dzimst galvā un tieši to Tu izdarīji pirms šiem startiem! Tik perfekti sagatavoties LČ un noskaņot sevi pirms distancēm. Keep going!
P.S. Perfekta analīze.
O, tā bronzas medaļa ir tik lieliska!
Izšaut īstajā brīdī ir jāmāk, bet nu sūkstīties par to, ka nenoskrēji Sildu gan nav vērts. Viņš tomēr ir Igaunijas A-izlases skrējējs.
Prieks par to, kā Latvijā pēdējos gados audzis orientēšanās līmenis un ar šiem diviem startiem arī Tu sevi esi pārliecinoši pierādījis kā augsta līmeņa sportistu. Starp citu, ļoti labu analīzi esi publicējis.
Tātad esmu īsts fanāts... :)
Apsveicu ar panākumiem, raksts arī lielisks un ļoti motivējošs!
Tu esi orientēšanās fanāts!
Apsveicu ar panākumu. Atspēlējies par LČ sprintā neveiksmi.
Analīze nelikās gara, jo pilna interesantiem pavērsieniem, faktiem un atziņām.
Izcila analīze! Apsveicu ar bronzu, jo Tu biji kā tumšais zirdziņš starp pretendentiem uz medaļu.
Heheei, apsveicu! :) Forši.
Ierakstīt komentāru