Sprints Cēsīs

Patīk sprints, patīk Cēsīs.

Nedēļas nogalē notika Cēsu Rudens sacensības, kurās es izlaidu garo distanci, jo jau iepriekš biju iedomājies, kāda tā būs, un izlēmis, ka tāda veida orientēšanos man tagad negribas. Sprints - tā ir cita lieta.
Karte.
Cēsīs sprintu skrēju vienreiz pagājušā gada LČ. Toreiz īpaši nesanāca, un tāpēc gribējās noskriet labi šoreiz. Konkurence bija tāda, ka tikt augstāk par ceturto vietu bija sarežģīti. Ne neiespējami, bet sarežģīti, jo spēcīgie konkurenti "gludos" 3000m droši vien skrien 1-2 minūtes ātrāk par mani, un šīs distances garums pa gaisa līniju bija tieši 3km.
Distance bija interesanta un ar līdzīgiem ceļu variantiem, kā arī pāris "slazdiem", bet pārāk gara. 4/4 sprintiem, kurus šogad man ir sanācis Latvijā skriet, ir bijusi par garu distance, proti, uzvarētājs nav spējis iekļauties 12-15 minūtēs. Vai nu organizatoriem ir jāsaņemas un jāplāno īs(t)as sprinta distances, vai arī skrējējiem ir jāpieņem realitāte un jāgatavojas 16-18 minūšu sprintiem. Šodien, starp citu, es jau sapratu, ka distance būs par garu, tāpēc īsti pat necentos skriet īstā sprinta ātrumā, bet ar nelielu rezervīti, lai beigās nesanāktu kāpt soļiem pa nāvīgajām Cēsu pils trepēm. Spēka man pāri daudz nepalika. Pie tam, šoreiz distance bija vienāda ar 18 un 20 grupas orientieristiem, kuriem uzvarētāju laiki jau grozījās ap vidējās distances plānotajiem.
Ar kļūdu varianta izvēlē uz 9.kp un vēl pāris nelielām kļūdiņām es ierindojos 4.vietā ar laiku 18:19, 1:36 aiz Pauliņa un 50 sekundes aiz Bertuka, kurš bija trešais. Apskatot grafikus un bildes, ir redzams, ka tur, kur mani konkurenti vēl "uzspiež" distances beigās, es vienkārši gaidu finišu. Spēciņa par maz. Bet vispār bija jauki, kaut mums sprintiņu būtu vairāk!