Es vienkārši pamanīju, ka neesmu neko rakstījis 16 dienas un kāda tad jēga uzturēt blogu, ja tajā neraksta?
Šoreiz vienkārši par treniņiem šajā ziemā.
Šoziem līdz šim trenējos diezgan haotiski un bez skaidri redzamas sistēmas. Ja nu tāda bija, tad es pats to nepamanīju. Protams, katram treniņam bija kaut kāda jēga un doma, bet kopumā virzība nebija īsti skaidra. Tad nu, sākot ar janvāri, esmu ieviesis dažus pamatnoteikumus. Pirmais un svarīgākais no tiem ir tāds, ka jātrenējas katru dienu vismaz vienu reizi dienā. Otrkārt, sadalīju gadu periodos un noteicu, kas katrā ir jādara. Nav pārsteigums, ka šobrīd ir bāzes periods. Tātad, šobrīd ir izturības un vispārējās fiziskās sagatvotības treniņu laiks. Šobrīd es vēlos veikt trīs ātruma treniņus nedēļā, vienu pavisam garu skrējienu (tomēr nepārsniedzot 2h), vēl vienu vai divus pagarus skrējienus, četrus spēka treniņus un vēl vienu vai divus orientēšanās treniņus. Treniņi pārklājas - manēža, piemēram, apvieno gan spēku gan ātrumu, un kopā sanāk tie 7+ treniņi nedēļā. Vairāk man pagaidām ir grūti veikt dažādu iemeslu dēļ. Gan psiholoģisku, gan laika plānošanas, gan noguruma (uztura nepilnvērtības?) dēļ.
Stundu apjoma ziņā es trenējos (daudz) mazāk, nekā iepriekš, toties vairāk skrienu ātri un kilometri vācas raitāk. Šķiet, ka tā īsti notestēt ātrumu šoziem nesanāks - telpās nesanāks startēt un Portugālē sacensības iekļausies treniņnometnē. Līdz ar to secinājumus varēšu izdarīt tikai sezonas laikā. Varētu teikt, ka šis gatavošanās modelis ir eksperimentāls. Es ikdienā nejūtu izmaiņas tik ļoti, kā salīdzinot pērno un aktuālo treniņu dienasgrāmatās redzamās diagrammas, tekstus un skaitļus.
Tas viss par fizisko treniņu daļu. Citi, iespējams, to nosauktu par kvalitatīvāku treniņu procesu, jo skrienu mazāk, bet ātrāk. Vai arī tāpēc, ka strādāju pie savām vājajām pusēm vairāk. Tomēr, pēc manām domām, atslēga uz kvalitāti orientēšanās sportā slēpjas tehniskajā un taktiskajā sagatavotībā. Jau tagad nedēļā ir viens teorētiskais un vismaz viens tehniskais treniņš, kurā, par spīti sniegam un sacensību trūkumam, var strādāt ar sacensību tehniku. Ir tik daudz lietas, kas veido perfektu orientēšanās skrējienu, piemēram tas, kā loka karti, kur tur kompasu skrienot, vai galva ir pacelta vai noliekta, neietekmēšanās no apkārtējiem (vai iemītajām takām), kartes lasīšanas biežums, un citi milijons mazie puzles gabaliņi. Pie minētajiem var strādāt arī Ausekļa un Ozona pirmdienu nakts koptreniņos, kaut gan ir dziļš sniegs, iemītas takas un citas lietas, kas šķietami traucē orientēšanās tehnikas izkopšanai.
Pēdējos tehnikas treniņus var atrast šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru