Lai arī pirms tam mani nedaudz pamocīja motivācijas trūkums kombinācijā ar slimību, kas vēlāk iemantoja popularitāti Ausekļa slēpošanas nometnē, jauno gadu esmu iesācis ar solīdu statistiku - 5 dienās 11 treniņi, 136km un 12:25h. Pirmās 2013.gada dienas es pavadīju savā lauku rezidencē, kurā sākotnējo ieceri veikt mentālo vientuļnieka nometni iztraucēja Ziginīnī, kurš man pievienojās bezgalīgajos klejojumos pa Viļķenes apkārtnes grants ceļiem, cīņās ar suņiem, straujajās darbībās Limbažu stadionā un dzina mani uz priekšu nometnes pēdējā treniņā Siguldā, kurā mēs, spītējot neprātīgam nogurumam, 10 reizes pieveicām leģendāro serpentīnu. Daudz laika kam citam, izņemot skriešanu, ēšanu un gulēšanu, neatlika. Tādai dzīvei ir savs šarms un citu cilvēku, interneta un vispār dzīves prombūtne ļāva koncentrēties tikai un vienīgi uz trenēšanos.
Lai arī biju nolēmis šoziem nekur ārpus Latvijas nebraukt, vīrs, kuram manis aprakstītie treniņi ir ikdiena, izteica piedāvājumu, kuram es nespēju atteikties - februāra sākumu pavadīšu Portugālē labā klimatā, treniņu apstākļos un kompānijā. To tad arī esmu nolicis sev kā pirmo mērķi, un mani ikdienas treniņi atkal iegūst jēgu - padarīt mani lietojamu Portugālē.
Novēlu arī jums jēgpilnu 2013. gadu!
1 komentārs:
Un es domāju, kur Tu esi pazudis. Izrādās, ka viss ir kārtībā! Keep going.
Ierakstīt komentāru