Līdz ar pavasara sacensību sezonas beigām un vasaras festivālu/treniņu sezonas sākšanos, radās laiks un iespējas piedalīties arī citu sporta veidu sacensībās.
Pirmais no tiem bija Draugu Triatlons Bukultos, kur relaksētā atmosfērā dažādas nopietnības sportisti peldēja 600m, minās 28km un skrēja 7km.
Bija jāpeld trīs apļi - 600m, kas ir 12 baseina garumi. Pēdējo reizi vairāk par 20m biju peldējis pirms trīs gadiem. Sacensību līderi mani un EL apdzina par apli, bet vismaz nebija jāpeld uz muguras, lai tiktu līdz galam. No ūdens izkāpu 18.vietā. Uztverot to kā labu treniņu, nebiju painteresējies par šosejas velosipēda izmantošanas iespējām un tāpēc uz Ādažiem un atpakaļ minu ar savu MTB, kas, loģiski, mani pēc riteņbraukšanas posma atstāja pēdējā vietā sporta klasē, kur pārējie konkurenti brauca ar šosejas riteņiem. Kā jau to varēja nojaust, vislabāk man veicās skriešanas daļā, kur apdzinu tos pašus 8 konkurentus, kas mani ar velo, un finišēju 18.vietā. Bet skriet pēc velo bija nežēlīgi grūti, un tieši tas bija tas, pēc kā es biju ieradies Bukultos. Galu galā lielākais gandarījums palika tieši par pēdējo daļu, kur sacensību uzvarētājam zaudēju tikai 4 sekundes un veicu daudzus apdzīšanas manevrus.
Triatlons ir paķēris ar savu daudzveidību un prasību. Bet tomēr trenēties triatlonā negribētos - tik daudz izšķir inventārs (kas ir arī ļoti dārgs) un tik daudz laika jāvelta treniņiem, pieļauju, ka 2x vai 3x vairāk, nekā tagad trenējos. Un, protams, nekas neatsver orientēšanās sporta intelektuālo pusi.
Izdomāju pamocīt sevi arī Līgo dienas rītā Cēsīs, skrējienā "Jānis, Jānītis", kur izvēlējos skriet 12,6km garo "Jānis".
Jau sākumā līderu grupa no manis attālinājās un sacensības izvērtās tā, ka es arvien kāpināju tempu un apdzinu tos, kas atkrita no līderu grupas. Mani neviens neapdzina. Pēdējā finiša kalnā apdzinu vēl divus skrējējus un ar labu finišu pietuvojos ļoti tuvu vēl vienam skrējējam, līdz kuram finišā man pietrūka 6 sekundes. Atkal patīkamu sajūtu atstāja tas, ka varēju prātīgi sadalīt spēkus un nodarboties ar apdzīšanu, kā arī veikt spēcīgu finiša spurtu. Tomēr šķiet, ka rezultāts būtu bijis labāks, ja es jau no sākuma būtu skrējis ar līderu grupu un beigās cīnījies caur nogurumu. Finišēju 6.vietā skrējienā un 4.vietā savā vecuma grupā. 3.vieta bija jau minēto 6 sekunžu attālumā, kuras, iespējams, palika arī 2x kurpju šņorēšanā, kas bija dīvaini, jo treniņos tā gadās, maksimums, reizi 3 mēnešos.
Tā kā šis bija Jāņu skrējiens, tiku pie balvas un vainaga kā ātrākais skrējiena Jānis!
Pēdējās nedēļās treniņi ir atpakaļ labā ritmā un kļūstu arvien spēcīgāks. Šai vasarai padomā ir ne tikai dalība trīsdienās "Kāpa" un laba atpūta, bet arī mērķtiecīga darba uzsākšana ar domu par saviem augstākajiem mērķiem. Jo skaidra virzība uz mērķi, apņemšanās un ticība sev ir tas, kas kaut kur ir pazudis kopš 2011.gada. Laiks piešķirt jēgu tam, ko es daru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru