Valmieras Čempionāts

Nu sanāca nedaudz pārķert un pāris dienas noslimot tieši tad, kad likās, ka viss jau ir pārāk ideāli. Nekāda lielā traģēdija tā nav, un atliek vien turpināt darboties pēc iecerētā plāna.

Sildot šķiedras

Valmieras Čempionāts, līdzīgi kā Malienas Kauss, bija plānotas kā treniņsacensības ar dažiem mērķiem un uzdevumiem, bet bez pretenzijām uz rezultātu. To vēl vairāk pastiprināja fakts, ka negribēju pārāk nomocīties un pirmās dienas garajā distancē izvēlējos kontrolpunktus apmeklēt izvēles secībā un lielāko daļu izlaist. Līdz ar to rezultāts kopvērtējumā man nebija.
Pēc šādas veselīgas pastaigas un hardcore pirts ļoti labā kompānijā vakarā, jutos gatavs otrajā dienā paredzēto vidējo distanci noskriet ar pilnu atdevi.
Sacīts, darīts. Distance šķita ļoti vienkārša, bet es tik un tā pieļāvu vienu minūtes un pāris sekunžu kļūdas. Bija ļoti jāpiespiež sevi paātrināties, jo lielākā distances daļa veda pa purvu. Distances beigu daļā, etapā, kurā es ieguvu izšķirošo pārsvaru pār konkurentiem, vispār bija saldais ēdiens: 400m pa purvu un pēc tam 40m kāpums pret kalnu. Sajūtas skrienot un pēc tam nebija ļoti labas, bet tā tas varēja būt pēc pāris dienu pauzītes.
Tagad atliek vien atpūsties, noskaņoties un sagatavoties ilgi gaidītajām Klubu Stafetēm un Latvijas Čempionātam.