Rīgas čempioni

Ne pārāk bieži orientēšanās sacensībās balvā var saņemt automašīnu. Nu kaut vai uz vienu nedēļas nogali. Šis nebija galvenais iemesls vēlmei uzvarēt Rīgas čempionāta stafetēs, bet jāatzīst, ka bija patīkami apzināties, ka uzvaras gadījumā gaida jēdzīga balva. Par to paldies organizatoriem - klubam Ozons un sponsoram - Nissan.

Jau plānojot sezonu pirms tās sākuma, biju izlēmis nepiedalīties Rīgas čempionāta garajā distancē / Latvijas universiādē, lai pietaupītu spēkus gan svētdienā plānotajām stafetēm, gan nākamajā nedēļas nogalē notiekošajam Baltijas čempionātam. Vērojot sacensību norisi no malas, man lēmuma pareizība tikai apstiprinājās, jo mani komandas biedri pēc finiša izskatījās noguruši un vīlušies sevī un dzīvē kopumā.

Nākamajā dienā stafetēs es startēju komandā IK Auseklis - 4 kopā ar Miku un Edgaru un mūsu gana reālistiskais mērķis bija uzvarēt. Mikus pirmajā etapā atkal pierādīja, ka šogad ir nonācis jaunā līmenī un stafeti Edgaram nodeva kā pirmais, četras sekundes priekšā Jānim Krūmiņam un minūti priekšā citiem. Edgars ir viens no tiem orientieristiem, kuri ir patiesi stafešu cilvēki, jo tajās sanāk daudz labāk nekā individuālajās sacensībās - arī šoreiz viņš nepievīla, vadību noturēja un pārsvaru palielināja.

Es varēju startēt pēdējā etapā kā pirmais un es zināju, ka, ja izvairīšos no kļūdām, es nebūšu konkurentiem noķerams. Karte. Distances sākumā bija vienīgais kritiskais moments, kad es pieļāvu ceļa varianta kļūdu uz 2.kp, nesapratu karti pirms kp un zaudēju aptuveni 50 sekundes. Tobrīd mans pārsvars pār tuvāko sekotāju Jāni Sāru no OK Ogre bija mazāk par minūti. Distances turpinājumā pārsvars lēnām palielinājās, par spīti manai ne pārāk spožajai sajūtai un šķietamajam lēnumam. Distances beigās, kad vairāk bija jāskrien pa ceļiem, es sajutos labāk un uzrādīju labus starplaikus. Galu galā uzvarējām ar drošu vairāk nekā piecu minūšu pārsvaru un pēc ilgāka laika nodrošinājām savam klubam uzvaru arī Latvijas Stafešu kausa kopvērtējumā, kurā gan šogad konkurence nebija tik stipra kā iepriekšējās sezonās.

Finišā

Analizējot distanci ir viegli ieslīgt paštīksmē, ja ir izdevies uzvarēt un vēl uzrādīt labāko laiku etapā, bet atceroties savas darbības distances sākumā un domas tās gaitā, daudz kas sasaistas ar Meridiāna Nakts stafetēs pieredzēto, skrienot vienatnē priekšā citiem. Izpildījums nav drošs un domās pārāk bieži iezogas domas nesaistītas ar distanci un to, kā labāk to veikt. Es pieļauju, ka problēmas ar koncentrēšanos varētu izlabot mainot ikdienas paradumus un domas, bet tas ir sarežģīts uzdevums un es īsti nezinu kā tam ķerties klāt.
Bet šoreiz mēs tikām pie mašīnas!

Mēs ar Miku seksīgajās pozās