Jau laicīgi pieteicos Malienas kausa sacensībām, kurās pērn finišēju otrais. Pēc pieteikšanās termiņa beigām sapratu, ka man ir ļoti labas izredzes kļūt par sacensību uzvarētāju un iegravēt savu vārdu uz leģendārā Malienas kausa. Jutos labi līdz pat dienu pirms sacensībām, kad Lienes vecāku mājas pagalmā organizējām pirmo slēgto Čiekurkalna čempionātu. Karti aplūkot, lejupielādēt un lietot nekomercionāliem nolūkiem var visi:
Pēc šīm sacensībām slikti pasliktinājās veselības stāvoklis un naktī pirms sacensībām es lielā daudzumā zaudēju ķermeņa šķidrumus un apsvēru iespēju nemaz nebraukt uz Alūksni. Nezinu, cik reizes man jāpieļauj kļūdas, lai es no tām kaut ko mācītos, bet arī šoreiz godkāre ņēma virsroku pār saprātu un es mēroju ceļu uz Igaunijas pierobežu.
Pirmās dienas vidējā distance neizdevās gluži, kā plānots. Pēc sākuma, kurā vēl centos kaut cik skriet, noķēru Juri Dzenīti, bet drīz vien spēki galā un nespēju pat sekot konkurentam. Distances beigās pārgāju soļos un lēmu, ka palikšu līdz nākamajai dienai tikai tad, ja būšu līderis. Pārsteidzošas notikumu sakritības dēļ es arī biju līderis pēc pirmās dienas!
Vakaru pavadīju agūstoties no organisma rezervju iztukšošanas, taču nākamajā rītā pamostoties sapratu, ka īsti uzvaroša sajūta nav. Startēju, trīs etapus noskrēju un izstājos. Demotivējoši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru