Šī gada Rīgas (Klubu) stafetes bija īpašas tādēļ, ka pirmo reizi tajās startēju Ozona sastāvā, pirmo reizi skrēju trešo etapu un vēl nekad mežā nebiju tik ātri skrējis.
Lai arī komandu sastādīšana nebija mans darbiņš, es nedaudz iejaucos taktikas veidošanā un tā rezultātā mūsu komandai bija ārkārtīgi spēcīgi individuālie etapi, bet tikai spēcīgi pāru etapi. Manā pārziņā - trešais etaps, kas citām komandām aizņemts ar junoriem vai V35 grupas skrējējiem.
Diemžēl otrajā etapā mūsu komandas meitenēm negāja tik labi, kā bija plānots un tādēļ es startēju 11.vietā, 7:55 aiz līdera, līdz ar to izredzes iznākt pirmajam bija niecīgas, bet uzdevums palika nemainīgs - pēc iespējas uzlabot komandas pozīciju.
Jau ceļā uz 1.kp es apsteidzu Meridiāna 2.komandas skrējēju. Man nācās sevi nedaudz piebremzēt, jo vēlme panākt priekšā startējušos bija liela un distance- elementāra. Iespējams tādēļ, ka ne reizi vien šajā mežā biju skrējis. Varbūt tāpēc, ka es jau biju iepriekš izplānojis tieši tādu pirmo etapu, kādu ieraudzīju, saņemot karti. Bet tiešām, orientēšanās bija ļoti vienkārša un visu distanci skrēju tik ātri, cik vien spēju paskriet. Uz 3.kp ieraudzīju vairākus konkurentus, kuri rāpās stāvajā kāpā un tajā brīdī nekādas bremzes vairs mani neturēja - gribēju pēc iespējas ātrāk uzlabot pozīciju. Jau pie 6.kp biju kopā ar Saldus, Meridiāna I, OK Kāpas un Alnis sportistiem. Pie 8.kp, uz kuru, novirzoties no sarkanās līnijas, varu atrast vienīgo distances 5 sekunžu kļūdu, jau bijām palikuši tikai divatā ar Uldi Upīti (OK Kāpa). Turpinājumā, ap to brīdi, kad parādījos kamerās (etaps 11-12), bija iestājies grūts posms, kad es tikai spēju sekot UU. Distances beigās jau spēki atgriezās un centos kāpināt tempu (distances pēdējais kilometrs bijis ātrākais), bet to pašu spēja UU un garām netiku. Finišā ieskrēju kā sestais, bet priekšā kāds bija pārcenties un kļūdījies kādā kp, nopelnot dsq. Līdz ar to pacēlu komandu līdz 5.vietai un tikai 2 sekundes aiz muguras OK Kāpa komandai. Ātri aprēķini rādīja to, ka distanci esmu veicis ar vidējo tempu 4:25min/km, kas ir ne vairāk ne mazāk kā mans labākais temps meža distancēs līdz šim.
Turpinājumā Ozona komanda spīdēja individuālajos etapos (3/4 individuālo etapu uzvaras mūsu komandai), bet zaudēja pārāk daudz pāru etapos, lai DD pēdējā etapā varētu aizlidot līdz trešajai vietai. Galu galā mūsu vieta bija tāda pati, kā pirms gada - ceturtā, kas bija patīkami, bet laikam jau ne tas, ko vēlējāmies.
Kā ierasts, nedēļu pēc Klubu stafetēm notiks Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē. Parādītais ātrums priecē un, lai gan šogad ir bijis salīdzinoši maz specifiskās gatavošanās tieši šīm sacensībām, esmu pārliecināts, ka labs rezultāts ir ļoti iespējams. It īpaši tas attiecas uz stafeti, kur dažādu apstākļu sakritības dēļ esam nonākuši favorītu lomā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru