Astotā Tiomila

Par Latvijas čempionātu uzrakstīšu vēlāk, jo gribas kārtīgi padomāt par to, bet emocijas no Tiomilas stafetēm vēl ir gluži svaigas un gribas tās uzlikt uz ekrāna.

Šogad Tiomilas stafete notika Falunā, vietā, kur notiek lielākie sporta pasākumi - arī, piemēram, Pasaules čempionāts slēpošanā. Skaista vieta un lielisks skats, kas paveras no tramplīnlēkšanas kalna augšas.

Sacensību centrā ierados nepilnas divas stundas pirms sava starta un tas, kombinācijā ar šoreiz tik (salīdzinoši) ērto dzīvošanu sporta hallē ļāva man labi sagatavoties startam un iesildoties jutos diezgan labi.

Man jau tradicionāli tika piešķirts pirmais etaps. Pagājušajā gadā finišēju 81.vietā, bet mans labākais rezultāts Tiomilas pirmajā etapā tika sasniegts 2013.gadā, kad finišēju 50.vietā. Šogad apzinājos, ka neesmu labākajā formā un prognozēju rezultātu plašās robežās - no 50. līdz 100.vietai.

Karte.

Starts šogad bija samērā agri, tāpēc gandrīz visu distanci lampa palika neieslēgta. Starts, kā jau to varēja prognozēt, bija elpu aizcērtošs 60m kāpums pret kalnu. Šoreiz biju nolēmis sekot grupai, tādēļ varbūt nebija tas labākais variants uz 1.kp, bet, paņemot to bez kļūdas un normālā ātrumā, uz ceļa etapā uz 2.kp izkāpu tīri normālā pozīcijā - līderi bija varbūt 300m priekšā. Pieļāvu taktisku kļūdu ceļu varianta izpildījumā, kad etapa beigas izvēlējos nevis skriet taisni, pāri kalnam, bet gan liekt apkārt un beigās tāpat pārskriet pāri kalnam. Tur zaudēju laiku un kontaktu ar priekšējo grupu. Pie trešā kp pēc 5,5km biju 81.vietā, 2:59 aiz līdera. 

Etaps uz 2.kp - beigas.

Tur satiku arī Uldi Upīti, bet skarbajā kalnainajā apvidū zuda spēki, bija nedaudz neizdevīgāks farsts un, lai gan orientēšanās kļūdas īpaši nepieļāvu, vesela virkne mani bija apsteigusi līdz nākamajam starplaikam - 7,0km biju jau 112., 4:12 aiz līdera. Tātad pusotrā kilometrā biju iezaudējis 1:13.

Drīz iekapāju želeju un enerģija atgriezās. Piepeši kādā brīdī uzradās Kalevan Rasti pirmās komandas pārstāvis un nebija problēmu turēties līdzi viņa grupai. Taču diemžēl sekmīgai navigācijai sekoja vienīgā kļūda kontrolpunkta rajonā tovakar.

Farsts!

Šķērsoju šauro purvu un nekontrolēju virzienu. Ielasījos pie nepareizajiem akmeņiem un biju diezgan drošs, ka redzamais būs mans kontrolpunkts. Numuri nesakrita, ieraudzīju ceļu priekšā un uzreiz izlaboju kļūdu. Taču minūte jau zaudēta. Ap šo laiku jau nedaudz satumsa un es ieslēdzu lampu uz vājāko režīmu. Pēc tam izcirtumā starplaika kontrolpunkts - pie 10,4km 117.vieta, atpaliekot 6:11. Tātad veiksmīgā orientēšanās pirms tam tika pasēta kļūdā, bet pozīcija saglabājās.

Pēc tam atlika gaužām vienkārša distances daļa un es pat varēju paskriet. It kā vienkārši, bet, skrienot lejup no kalna, ātrums bija liels un beidzot bija arī tumšs, kā arī bija atlikuši vēl vairāki farsta kontrolpunkti - konkurenti kļūdījās un līdz pēdējam kontrolpunktam pacēlos uz 105.vietu, 7:50 aiz. Finišā vēl vienu vietu atguvu, bet zaudēju 10 sekundes Antonio. Līdz ar to finišā 104.vieta, 8:00 aiz līdera. Nav nekas spīdošs, bet nav arī nekas šausmīgs. Orientēšanās nebija perfekta, bet priekš Tiomilas pieteikami laba, fiziskā forma iet augšup.

Edgars otrajā etapā pacēla mūs vēl 11 vietas augstāk, bet pēc tam sākās lejupslīde, kas zemāko punktu atrada 9.etapā, kad komandai DSQ.

Pēc sava finiša, pateicoties ērtajai dzīvošanai, ātri nomazgājos, sataisījos un vēl paspēju atpakaļ uz arēnu, lai sekotu 2.etapa izšķirošajiem notikumiem. Pēc Edgara sagaidīšanas, migrēju uz guļvietu, īsteni zviedriskā stilā skatījos garo nakti planšetē, bet vidū izslēdzos. No rīta kāpiens kalnā, ašs ceļojums mājup un lieta darīta.