Pēc divām ar pusi stundām stāšos uz starta līnija Lāčplēša kausa sacensībās Ogrē, lai pabeigtu 2016.gada sacensību sezonu. Vēl viena sezona ir pagājusi un, lai gan ir bijuši spēcīgi momenti, daudz emociju, mācību un izaugsme, tomēr atkal gribās teikt - šogad vēl neizdevās, bet nākamgad noteikti viss mainīsies.
Šīs sezona izskaņā saņēmos apjomīgam oktobrim un pāris spēku pārbaudēm.
Viena no tādām bija debija iecienītajā taku skriešanas seriālā "Stirnu buks", kur Beverīnas pilskalna (Valmieras) posmā skrēju Stirnu buka distanci, kas bija aptuveni 22km gara. Pašsajūta bija laba, prātīgi sadalīju spēkus, finiša taisnē apdzinu vienu konkurentu un ierindojos 7.vietā, kaut gan visu distanci principā skrēju vienītī. Arī interesantajā Kalnu karaļa posmā mans rezultāts bija samērā labs, laikam 9.vieta. Patīkamas sacensības, cik nu skriešanas sacensības vispār var būt patīkamas.
Diemžēl starts Smalandskavlenas stafetēs izvērtās absolūti katastrofāls. Pēc nokavētas lidmašīnas un īsas nakts tā turpinājumā, spēka sakarīgi veiktai distancei nākamās dienas vakarā nepietika un situāciju vēl sliktāku padarīja kļūdu gūzma. Komandas biedriem gāja šausmīgi, viens vispār satraumējās un knapi izrāpoja no meža. Līdz ar to man pēdējā etapā vairs nebija par ko cīnīties un mierīgā garā noskrēju 15km garo stafetes posmu, nespēdams uzlabot mūsu pēdējo vietu.
Laikam jau arī pienācis laiks konstatēt faktu par šī bloga nākotni. Rakstīt un reflektēt ir ļoti labi un es to turpināšu darīt, taču ierakstu biežums dramatiski samazināsies un ieilguši klusuma periodi - ieilgs. Sociālo mediju sprādziena laikmetā redzu jēgu gari rakstīt tikai tad, ja tiešām ir, ko teikt, un būsim godīgi - tas nenotiek ļoti bieži.
1 komentārs:
"video killed the radio star!"
Ierakstīt komentāru