Pirmā uzvara šosezon

Pēdējās sacensības un pirmā uzvara sezonā. Tā izvērtās nakts orientēšanās sacensības Lāčplēša kauss Ogrē 11.novembra vakarā.

Lāčplēša kausu apmeklēju regulāri, jo man ļoti patīk nakts orientēšanās un Ogre nav tālu. Biju vienreiz uzvarējis arī agrāk, 2012.gadā, kad skrēju pirmo sezonu elites grupā. Šoreiz starp konkurentiem izcēlās viens vārds - Mārtiņš Sirmais, kuru vēl nekad nebiju pārspējis sacensībās, kurās abi startētu ar līdzīgām ambīcijām.

Braucot uz sacensību norises vietu, centos izplānot stratēģiju, kas ietvertu kopējo startu, sniegu un distances daļas pa mežu un pilsētu. Sapratu, ka neko gudru nespēju izdomāt, jo nav pārāk daudz zināms par distanci. Piemēram, taktika būtu dažāda, atkarībā no tā vai distances sākums vai beigas būtu pa pilsētas daļu.

Tādēļ stratēģija radās mirkli pēc starta šāviena, apgriežot karti otrādāk un ieraugot distances izkārtojumu. Ir tikai viena izkliede un tā ir pirms paša finiša, distances beigās pa pilsētu. Līdz ar to arī radās taktika - skriet līderu grupas vidū, lieki neuzņemties vadību, paļauties uz MS un izmantot līderu kļūdas, ja tādas rodas. Distances beigu daļā - taurenītī - uzņemties vadību un kāpināt ātrumu.

Principā ieplānoto izdevās 100% izpildīt. Arī fiziski jutos ļoti labi un līdz pat beigām visu laiku varēju vajadzības gadījumā skriet ātrāk.

Jau agri distances sākumā izveidojās sešu līderu grupa, kurā bez manis un MS ietilpa arī Guntis Māliņš, Andris Gailis, Edgars Ustinovs un Valters Reneslācis.

Ceļā uz 2.kp izpētīju beigu tauriņa virzienu un, skrienot uz 5.kp, izvēlējos ceļu variantus pēdējiem distances etapiem, kurus vēlreiz precizēju uz ceļa, dodoties uz 8.kp.

Etapā uz 7.kp radās iespēja aizbēgt, jo grupa sašķēlās. Mēs ar EU izvēlējāmies labāku variantu pa slēpošanas trasi, kamēr MS pārējos ieveda neceļos. Taču, pat palielinot ātrumu, mēs nespējām iegūt nozīmīgu pārsvaru, un konkurenti, pieliekot soli, mūs atkal noķēra jau pie paša kp. Uz 8., 9. un 10.kp es biju ļoti mierīgs un maksimāli taupīju spēkus. Taču, skrienot lejup no kalna uz 11.kp, jau palielināju ātrumu un pilsētas daļā ieskrēju kā pirmais, kas ļāva ietaupīt uz atzīmēšanās rēķina. Turpinājumā atlika vien īstenot iepriekš izvēlētos ceļu variantus. Jau no 13.kp sāku skriet ļoti ātri, nekādus spēkus netaupot. Īsti nezināju, kas ir aiz manis, bet nojautu, ka MS droši vien būs ticis otrs variants. Pie priekšpēdējā kp bija skaidrs, ka uzvarēšu un, lai gan GM galu galā zaudēja tikai četras sekundes, pārsvars bija drošs.

Lai arī sacensības nelielas un konkurence ne pārāk barga, uzvarēt bija forši, it īpaši kopējā starta formāta un veiksmīgi īstenotās stratēģijas dēļ.

Pēc šīm sacensībām ķermenis tomēr pieprasīja ikgadējo pēc-sezonas pauzi, jo atkārtojās pirms diviem gadiem gūtā trauma - savilkts muskulis apakšstilbā. Kārtējā problēma, kuru varēja risināt agrāk, bet novilku tik ilgi, līdz nepieciešamas procedūras, masāžas, pauze.