Intervija ar Andri Jubeli

Jūsu uzmanībai - lauksaimnieks, students, tēvs un sportists, iespējams, Latvijā spēcīgākais kalnā skrējējs, bet noteikti viens no šīs paaudzes labākajiem Latvijas orientieristiem – Andris Jubelis.

Foto: Jans Kokbahs, worldofo.com

Kā norit šīs ziemas treniņu process – kā tu trenējies, ko īpašu dari, ko jaunu esi ieviesis?

Ziemas treniņu procesu uzsāku jau oktobra beigās, un šobrīd diezgan liels paveikto treniņu apjoms ir jau aiz muguras un palikusi fināla daļa. Pilnībā uzticos savam trenerim Harijam Šemelim, ar kuru sadarbojamies jau piecus gadus.

Katru ziemu treniņos ir izmaiņas un bieži vien kaut kas pilnīgi jauns. Tas noteikti neļauj veidoties rutīnai un nodrošina tik ļoti nepieciešamo progresu. Šajā ziemā ir īpaši jaunumi, kā piemēram, savs fizioterapeits, kurš rūpējas par mana ķermeņa sakārtošanu, turklāt arī pats esmu uzsācis fizioterapijas studijas. Beidzot esmu pievērsies arī elpošanas vingrinājumiem un meditācijai, kas ļāvis plaušu tilpumu palielināt jau par puslitru. Ceru, ka šīs mazās lietas dos lielu pienesumu tieši manā efektivitātē!

Pagājušajā sezonā sasniedzi apbrīnojamu kombināciju – izcīnīji uzvaru skriešanas seriāla “Skrien Latvija” Nike 10,5km distances kopvērtējumā un orientēšanās Latvijas kausa kopvērtējumā, turklāt pārstāvēji arī Latvijas izlasi un savu somu klubu Vehkalahden Veikot sacensībās ārzemēs. Pastāsti, lūdzu, konkrētāk par abām kopvērtējumu uzvarām un to, kā vispār spēj tik daudz un tik kvalitatīvi sacensties!

Lielākoties pilnīgi visa sezona tiek saplānota jau ziemā, arī šobrīd sacensību plāns jau ir skaidrs un atliek vien mērķtiecīgi strādāt.

Šosejas skriešana man bija jauns atklājums, un biju arī diezgan pārsteigts, ka izrādījos pietiekami konkurētspējīgs (labākais rezultāts 2017.gada sezonā 10,5km distancē - 34:00 Valmierā). 10,5km distance ir optimāla tādēļ, ka konkurence ir mazāka nekā citās distancēs, kā arī no šīm sacensībām paspēju ātri atjaunoties, tāpēc šie starti labi iekļaujas treniņu plānā. Iepriekšējā sezonā mēģināju skriet arī pusmaratonu (labākais rezultāts – 1:12:58 2016.gadā Kuldīgā), bet ar to nav tik vienkārši, tam noteikti ir jāgatavojas vairāk, un arī atjaunošanās ir garāka. Katrā ziņā, nākotnē man ir mērķi šosejas skriešanā sasniegt konkrētus rezultātus, tāpēc droši vien arī 2019.gada sezonā vēlreiz tēmēšu uz uzvaru “Skrien Latvija” kopvērtējumā.

Vienā solī ar Latvijas labākajiem šosejas skrējējiem.
Foto: Mareks Gaļinovskis

Uzvara Latvijas kausa kopvērtējumā nebija pārsteigums - uz to plānveidīgi gāju, un mērķi izdevās sasniegt.

(interesanti, ka LK kopvērtējuma uzvarētājs izšķīrās LČ maratona distancē, kurā Andris Jubelis atpalika no līderu grupas, distanci veica vienatnē un finišēja septītajā vietā, astoņas minūtes aiz uzvarētāja. Taču, ja viņš būtu padevies un noskrējis kaut vai tikai divas ar pusi minūtes lēnāk, par LK uzvarētāju būtu kļuvis Artūrs Pauliņš, kurš, starp citu, pāris kontrolpunktus pirms finiša kļūdījās un tur zaudēja aptuveni… divas ar pusi minūtes.)

Mana treniņmetodika ir tendēta vairāk uz stabilu fizisko formu visas sezonas garumā - ja varu visu laiku konkurētspējīgi sacensties un kontrolēt savu fizisko formu, tas mani vairāk motivē. Neesmu tāds vienu sacensību sportists, patīk sacensties, un no šīm emocijām arī gūstu lielāko gandarījumu, tāpēc tāda pieeja - būt maksimāli konkurētspējīgam jebkurā brīdī.

Jau kopš jauniešu grupām allaž nācies sacensties ar Artūru Pauliņu, un vienmēr esat bijuši aptuveni vienā līmenī. Vai tu to uztver kā sāncensību tieši ar Artūru, ko domā par savu konkurentu un kā viņu pārspēt nākamajā sezonā?

Ar Artūru plecu pie pleca sacenšamies jau 18 gadus, tā ka viens otru pazīstam ļoti labi. Konkurence ir laba lieta un tā motivē. Ja tā padomā, tad, protams, uzvarēt vai zaudēt Artūram ir īpašāk, nekā jebkuram citam Latvijas sportistam. Jaunībā šī sacensība turpinājās, arī uzvelkot Latvijas izlases formu, bet tagad jau tomēr esam profesionāli sportisti un izlasē strādājam kopīgam mērķim. Artūrs šobrīd trenējas nopietnāk un vairāk nekā es, tāpēc droši vien šajā sezonā cīņa būs vēl saspringtāka. Man ir plāni atkal atgriezties uz sprinta takas, vismaz Eiropas un Pasaules čempionātu sakarā, - tad droši vien mūsu ceļi krustosies daudz vairāk, nekā iepriekšējā sezonā. Mans galvenais ierocis ir stabilitāte, bet Artūram - emocijas, ko viņam iepriekšējā sezona izdevās pārvērst rezultātos. Tad redzēsim, uz kuru pusi svari nosvērsies vairāk, vismaz runājot par Latvijas kausa kopvērtējuma cīņu.

Jaunie talanti 2007.gadā.
No Artūra Pauliņa bloga.

Tava un Artūra paaudze bija ar talantiem pārbagāta, bet šobrīd jūs un vēl Andris Kivlenieks esat vienīgie, kas no šīs kompānijas ar sportu nodarbojas izlases līmenī. Kāda ir tava versija – kas notika, kāpēc jūs palikāt sportā?

Droši vien pamatā visam ir vecāku atbalsts. Mums ar Artūru ir kopīgs tas, ka vecāki nodarbojas ar lauksaimniecību un abi nākam no maziem lauku ciematiem. Mums piemīt tāds lauku rūdījums nepadoties un iet līdz galam jebkurā situācijā. Man sports nekad nav bijusi galvenā prioritāte, bet tas vienmēr bijis svarīgs dzīves elements, kas veido visu manu apkārtējo vidi un, teiksim, veido manu dzīves ceļu, kuram es arī uzticos. Ir jau bijuši momenti, kad sports ir pabīdīts nostāk, bet šobrīd dzīvi ir izdevies sakārtot tā, ka izdodas apvienot ģimenes dzīvi ar darbu un mācībām, kā arī pietiekami efektīvi trenēties, un ne no kā nav jāatsakās.

9.augustā, kas ir pēc nedaudz vairāk nekā pusgada, uz starta līnijas Turaidā stāsies Pasaules čempionāta stafešu komandu pirmo etapu veicēji. Starp tiem pēdējos gados esam redzējuši arī tevi. Kā šobrīd jūties par šo izaicinājumu un vai jūti lielāku spiedienu no apkārtējiem un orientēšanās sabiedrības kopumā sakarā ar izvirzīto mērķi izcīnīt medaļas stafetē?

Šobrīd spiedienu neizjūtu un šajā situācijā jūtos salīdzinoši labi. Ir piedzīvotas dažādas situācijas, un esmu no tām mācījies. 2015.gada Pasaules čempionātā Skotijā biju ļoti uztraucies (10.vieta +1:36 1.etapā, 12.vieta komandai), 2016.gada Pasaules čempionātā Zviedrijā izjutu lielu spiedienu pats no sevis un starts neizdevās (18.vieta +5:12 1.etapā, 7.vieta komandai), bet 2017.gada Pasaules čempionātā Igaunijā (11.vieta +1:45 1.etapā, 7.vieta komandai) un Pasaules kausa posmā Latvijā (7.vieta +0:45 1.etapā, 5.vieta komandai) jau zināju savus uzdevumus un tos izpildīju par 95%, tā ka pārliecība par saviem spēkiem ir, un domāju, ka mājas čempionāts nāks tikai par labu cīņassparam. Protams, priekšā vēl tāls ceļš ejams, lai pirmajā etapā uz starta līnijas stāvētu tieši es, bet tāpēc jau trenējamies un visam vajadzētu būt kārtībā. Būt Latvijas izlases Pasaules čempionāta stafetes sastāvā ir mans galvenais mērķis jau pēdējās četras sezonas.

PČ Igaunijā.

Foto: Jans Kokbahs / Worldofo.com

(Andris jau četrus gadus pēc kārtas ir uzrādījis labāko rezultātu pirmajā etapā Baltijas čempionāta stafetē)

No 2019.gada Pasaules čempionāts notiks citādāk – pārmaiņus sprinta un meža distanču čempionāti. Kā tas ietekmē tavus nākotnes plānus? Vai gatavosies vienam formātam vai abiem pārmaiņus? Kā atšķiras gatavošanās sprintam un mežam?

Par 2019.gada sezonu vēl nedomāju.

Ir bijušas dažādas domas. Varbūt vairāk koncentrēties tikai stafetei, jo tad varētu pilnībā gatavoties arī šosejas skriešanas sezonai. Ja brāļi Kivlenieki pieņemtu izaicinājumu sagatavoties stafetei, tad ir iespējams arī tāds izaicinošs mērķis kā sagatavoties 2019.gada Pasaules čempionātam orientēšanās ar slēpēm.

(2013.gadā Madonā notikušajā Eiropas čempionātā Andris komandā ar Raivo un Andri Kivleniekiem izcīnīja sesto vietu stafetē)

Katrā ziņā man vienlīdz labi padodas gan sprints, gan meža distances, un šāda čempionātu sadalīšana mani tik ļoti neietekmēs, bet pieļauju, ka sprinta gadā tam tiks veltīta lielāka uzmanība. Tomēr garo distanci mežā uzskatu par orientēšanās karalieni un tā arī ir mans lielākais izaicinājums.

Kas ir pēdējo gadu labākā distance, ko esi skrējis Latvijā?

Ik pa laikam ir labas distances, tāpēc nosaukt vienu ir patiešām grūti. 2016.gada Latvijas čempionāta garā distance Sventē (karte) ir starp maniem favorītiem. Distance bija fiziski smaga, un gribētu to noteikti atkārtot. Apvidus bija piemērots garajai distancei un plānojums - interesants.

Andris blogo: http://andris.wot.lv/

Instagram @andrisj

Worldofo.com profils