Pazudis

Jaunā orientēšanās sezona ir sākusies bez manis. Nestartēju, netrenējos, parādos vienīgi bērnu marķētajās distancēs. Iemesls tam ir nesaprotamas  izcelsmes trauma, kas novedusi pie līdz šim lielākā pārtraukuma manā sportiskajā karjerā.

Īsumā - kreisā ceļa skrimslim radies liels bojājums, kas mēdz rasties spēcīga trieciena gadījumā, piemēram, krītot no velo vai sulīgi ietriecot celi kādā akmenī. Tādu gadījumu neatceros un tāpēc īsti nezinu, kāpēc tā ir. Bet ir tā, kā ir un kā ir, tā ir. Samērā ātri tiku pie diagnozes un ārstēšanas - man pirmo reizi veikta operācija kājām - ceļa artroskopija, lai iztīrītu skrimšļa drumslas no locītavas un veicinātu skrimšļa bojājuma dzīšanu.

Nav mans celis, bet tā izskatījās operācija

Veiksmīga dzīšanas procesa rezultātā skriešana jāatceļ divus mēnešus un pilnvērtīga trenēšanās - vismaz trīs. Tas nozīmē, ka pie trenēšanās varēšu atgriezties vasarā un normāli startēt varēšu varbūt tikai rudenī. Tā kā šis traumas un operācijas posms sakrita ar arī citādā ziņā sarežģītu dzīves periodu, kādu laiku bija nulle motivācijas sportam un ir grūti saņemties pat rehabilitācijas vingrinājumu kompleksam.

Tagad ir pagājušas sešas nedēļas kopš operācijas, un sāk mosties kaut kāda vēlme atgriezties pie sporta. Šajā laikā gūtais ieskats tajā, kā izskatās nesportiska 32 gadus veca Latvijas vidējā vīrieša dzīve, nešķiet pievilcīgs, lai arī pilnīgi saprotams. Esot ārpus sporta kaislību karuseļa ir ļoti viegli par to neinteresēties, aizmirst un pārliecināt sevi, ka sports ne tuvu nav tas pats svarīgākais dzīvē.