SM ir Zviedrijas čempionāts

Šogad pirmo reizi izmantoju priekšrocības, ko dod tas, ka esi kādā skandināvu klubā. Pavasarī biju Tiomilā un Jukolā, šajā nedēļas nogalē devos uz Zviedrijas čempionātu garajā distancē.
Par visu pēc kārtas. Piektdien es un Kārlis, un Raivo lidojām uz Zviedriju, tur mūs savāca, pēc tam jau bija atlikušas tikai 6h auto!
Lai nu kā, galā nonācām veseli un pat uztaisījām vieglu treniņu.
Sestdien norisinājās kvalifikācija. 3 kval. grupas, katrā 34 cilvēki, 12 labākie tiek uz finālu. Man jāstartē pirmajam, jo sliktākais rangs. Ļoooti ilga starta gaidīšana karantīnas zonā, jo 18ieki startē pēdējie, bet mūs atveda elitnieks, kurš startē sākumā.
Beidzot ir pienācis laiks un es dodos uz startu. Vēlāk ievietošu kartes, bet pašlaik varu pateikt, ka, manuprāt, mans sniegums bija diezgan vājš. Gan fiziski(galvenokārt), gan tehniski. Kad izskrienu es noturos kā līderis kādas 15 minūtes, bet tad mani sāk apsteigt zviedru puiši un ejam ēst. Beigās tomēr izrādās, ka brīnumi notiek un es kvalificējos kā 12. savā hītā. Kārlis ir tālu no kvalificēšanās, bet Raivo, arī kā 12., kvalificējas.
Vakarā nedaudz minigolfa, makaronu un daudz televīzijas. Un sākās- galvassāpes, iesnas, klepiņš. Sliktas priekšnojautas par rītdienu.
Rītdiena. Arī finālā man jāstartē vienam no pirmajiem, jo kvalificējos kā viens no pēdējiem. Vēsajā rītā nemaz, nemaz negribējās skriet tik slimam, kāds es biju. Bet tas vispār nebija apspriežams. Uz pirmajiem 2 kp viss iet daudzmaz normāli, bet tad nāk pirmais "breaking point". Šausmīgi realizēts garais etaps(kaut gan izvēle bija pareiza) ar apjukšanu punkta rajonā. Pēc tam ļoti grūti sevi motivēt cīnīties un es zaudēju ļoti daudz laika. Otrais aplis un man vispār vairs nebija spēka. Jutos ļoti slikti. +vēl kļūdas un muļķīgas ceļu ne-izvēles, bet vismaz piespiežu sevi pieklājīgi noskriet beigas.
Galu galā ieņēmu priekšpēdējo vietu. Pēc finiša biju kā, es pat nezinu kas, ļoti slims un noguris.
Kopumā jau ir labi, ka es vismaz tiku finālā, no citu stāstiem es nopratu, ka tas nemaz tik bieži nenotiek. Šķiet, ka pieredze, kādu var gūt šāda līmeņa mačos ir milzīga. Es nekad nebiju skrējis šādos apvidos. Skaidrs, ka jāmēģina skriet tur vairāk.
Šobrīd man ir jāizveseļojas un jābūt gatavam noskriet visu distanci BJC jau šonedēļ.