
Šajā nedēļas nogalē pārstāvēju valsti tuvāk mājām, nekā parasti. Tas notika d-Igaunijā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Smolande un vēl kaut kādi mistiskie zviedr-somi. Ar tiem man bija jāsacenšas.
Pirmajā dienā garā distance, otrajā jauktā stafete. Par pirmo dienu daudz ko stāstīt nav, neskrēju uz 100 procentiem, nespēju sevi piespiest, domāju par sevis žēlošanu, jo "es taču esmu neformā". Kļūdas? Jā, bija. Galu galā paliku 9. vietā un biju apmierināts ar paveikto. Kremt tas, ka zaudēju uzvarētājam 10(!!!) minūtes.
Stafešu komandas tika sastādītas pēc garās distances rezultātiem. Man bija sanācis būt otrajam no latviešiem, tāpēc man otrā komanda ar mērķi apdzīt pirmo komandu. Pirmais etaps. Mežā skrienot bija ļoti dīvaini, jo notika ļoti daudz komunikācijas. Gan pašam ar citiem latviešiem, gan visi citi savā starpā bļaustījās. Es ik pa brīdim sākumā izvirzījos priekšgalā, bet ik pa brīdim man citi atkal pamauca garām un tad noraka. BET TAD. Vienu punktu pirms skatītāju kp sanāca kopā gandrīz visi tobrīd esošie cilvēki mežā. 18 grupas puiši un 18grupas meitenes, es mazliet notizlojos un man pie vienīgās atzīmēšanās iekārtas priekšā jau atradās kādi 20 cilvēki. Negribēju sasist visus, un, kamēr tā kautrīgi atzīmējos, pamanīju kā aizskrien igauņi, aizskrien Raivo, Vīksne. Vārdu sakot, visi. Paliku viens. Un atlikušajā 1,5-2km posmā zaudēju 2 minūtes, jo skrēju viens vai priekšā citiem. Pašā finišā arī kuriozs atgadījums- biju noskrējies tā, ka aizgāja ciet un es aizmirsu, ka man vēl jānodod karte nākamajam etapam. Nokritu, sasitos, atzīmējos, apstādināju hronometru, padomāju par distanci un tikai tad sadzirdēju, ka uz mani kliedz. Smieklīgi.Jebkurā gadījumā no manis nekas nebija atkarīgs, jo Madara izskrēja pēc manis, nodeva stafeti Kļaviņam, kurš izskrēja vēlāk par Beātu, kurai stafeti nodevu es.
Pēdējais etaps bija neticams. Pauliņš iegāja kaut kur ap 12. vietu, bet pie skatītāju punkta jau bija 8. atlikušajā daļā apdzina vēl dažus un finišēja 6. Poliju DSQ un mēs ieguvām 5.vietu, apsteidzot citas Latvijas komandas. Misija izpildīta.
Pats galvenais, ka Latvija atkal uzvarēja komandu kopvērtējumā. Pie tam pārliecinoši.
Vēl labi jaunumi ir tas, ka man ir pilnīgi skaidrs, kas ir jādara tuvākā mēneša laikā, lai uz JEC sprintu es būtu vislabākais.
Nākamās sacensības- Manna25.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru