Visus brīnumus, kuri notika distancē, var redzēt kartē. Es nedaudz pakomentēšu savu milzīgo kļūdu uz 3.kp. Es nekad tā nebiju darījis, bet šoreiz es pārķēru etapu(sākus skriet uz 4.kp). Viss sakrita- ieloks, ceļš, zaļais labajā pusē, pat aptuvenais virziens. Kad attapos, tad jau stress bija klāt un atpakaļ ceļā sajaucu klinšu-akmeņu čupas un ieskrēju par ātru, Kraujas malas klintīs saskatīju pazīmes, ka liecina, ka kp ir tuvu, bet tā tomēr nebija. Noskraidījos, līdz sapratu, kur es esmu, cik stulbi es biju rīkojies un ko darīt tālāk. Pēc tam atlika tikai turpināt cīņu ar kalniem, akmeņiem un sevi(galvenokārt ar sevi) ar cerību, ka varbūt citi arī raks un varbūt tikšu stafetes komandā. Tā, par laimi komandai, nenotika.
Pozitīvais moments bija tas, ka garajos etapos es izvēlējos pareizos ceļus.
Ļoti ne-pozitīvi bija tas, ka mana fiziskā varēšana bija aptuveni tāda kā manam sporta skolotājam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru