Sprints

Sprinta distance bija pirmā no trīs distancēm un tā, uz kuru es liku vislielākās cerības. Man tas nešķita nepamatoti, jo gandrīz divus mēnešus biju trenējies tieši JEC sprintam.
Tagad par distanci:
Uz 1.kp: pirmkārt, es startā nolikos, jo bija liels ātrums un dubļains pagrieziens. Bet tas notika ātri un nesāpīgi. Punkts pienāca ļoti ātri, pat negaidīju, ka būs.
Uz 2.kp: No sākuma nebija ideju, bet pēc tam sapratu, ka punkts ir vienkāršs, paņēmu labi.
uz 3.kp: Vajadzēja atrast pareizo caurumu sētā(nevis to, kurš bija izplēsts) un izvairīties no olīvzaļā. Tehniski labi.
uz 4.kp: Virzienā nedaudz pa labi no mājas. Daudz cilvēku, punkts viegls.
Uz 5.kp: Viegli, virzienā uz māju.
Uz 6.kp: Pa leju.
Uz 7.kp: Viegli
Uz 8.kp: Mirkli paštukoju variantus, lai baigi neieberztos un skrienu pa kreisi. Jāpeibilst, ka visu līdz šim biju skrējis pēc pašsajūtas diezgan pārliecinoši un ātri. Bet pie 9.kp mani par 1min noķer Pavel Kubat, kurš uzvarēju šo sprintu. Es nesapratu, kāpēc tā un tāpēc zināšanai pieņēmu, ka laikam mans variants uz 8. kaut kādā veidā ir bijis baigi draņķīgs(īstenībā variants bija labs).
Uz 10.kp: Sapratu pareizo variantu(pa leju), bet nenokontrolēju ātrumā sevi, aizskrēju nepareizi, zaudēju laiku.
Uz 11.kp: Stulba kļūda. Es vēl turos priekšā čeham. Nepamanu kartē žogu, pieskrienu pie tā, attopos un noskrienu atpakaļ. 10 sekundes. Čehs jau ir garām.
Uz 12.kp: Tehniski viegls etaps, bet man jau vairs nav spēka, redzu kā mans konkurents viegli atraujās no manis.
Uz 13.kp: Viegli.
Uz 14.kp: Akli sekojot nepamanu variantu pa labi, kas novērstu kāpumu, kurš mani pirmo reizi nogalināja. Kļūda. Kad beidzot esmu uzrāpies augšā, mans kolēģis vairs nav manāms. Daži absolūti lieki skati kartē un es esmu lejā pie kp.
Uz 15.kp: Skrienamais gabals, kurā es lēnam ķeru kaut kādu norvēģi.
Uz 16.kp: Uzreiz ieraugu pareizo variantu caur māju un skrienu Uzskrienot līdz taciņai pirms mājas es jau esmu pusbeigts. Cauri mājai un tad TREPES. Nākamie 200m simbolizē visu šo čempi- es paskrienu(ļoti lēnām), kāpju, saliecies, aizelsies, nomocījies. Pirmās trepes ir galā. Jess! Un tad otras trepes. NĀVE. Exit letalis. Tad paņemu kp, atlikusi tikai skriešana, bet es pat lejā no kalna nespēju normāli uzkapāt. Finišā mani apsteidz kaut kāds junioru krievs.
Pēc finiša: Es biju tā pārmocījies, ka neko sakarīgu nevarēju pateikt kādas 2 minūtes. Vakarā bija tāds nogurums, kāds man patiešām nekad nebija bijis. Mašīnā izrubījos, visu vakaru pavadīju besī.
29.vieta un zaudētas 2min uzvarētājam ar maz kļūdām nebija tas, ko es gaidīju, uz ko es cerēju un kam es gatavojos. Secinājumus izdarīšu vēlāk, lai nesanāk pārsteigties.