Labākā nometne EVER

Tika aizvadīta Francijā un ilga trīs dienas pēc WC garās distances. Dzīvojām Annecy un izbraukājām oficiālās WOC treniņkartes. Pirmdienā abi treniņi notika Pasaules Kausa kartē, tikai 10niecē. interesanti, ka tāpēc jau man negāja vieglāk, gluži pretēji, pieļāvu vairāk kļūdu. Nezinu vai tas ir mēroga dēļ. No sākuma bija plānots viens treniņš, bet man tik ļoti tur, mežā patika, ka nespējām atturēties no vēl viena. Pie tam treniņu intensiāte bija tāda savāda - it kā ir pulss, ir kalni, bet skriešanas gandrīz nav, katrā ziņā nekādas ātras skriešanas, tāpēc nogurums nav nāvējošs.

Otrdienā no rīta skrējām kartē ar daudzsološu nosaukumu - Le Revard. Garā distance, kas tajā apvidū izvērtās tiešām gara - uz gandrīz 2h. Orientējos 2h, bet nav ne miņas no apnikuma.

Vakarā izskrēju K sprinta distanci Annecy kā atslodzes treniņu.

Trešdien beidzot bija apvidus, kuru gaidīju vairākas dienas - slavenā karte, kuru Thierry komentēja ar vārdiem "it's hell". Un tā arī bija. Atkal grūti izskaidrot apvidu no vizuālā skatījuma, bet mans ātrums kartē varētu izteikt pietiekami. Pēcpusdienā atgriezāmies un es izlēmu skriet D kartē, kurā it kā bija noņemti kp. Tas izvērtās par grandiozu treniņu.

Šausmas Francijas mežos.

Karte.

Nolēmu skriet tā, kā es tur skrietu sacensībās. Strtēju veiksmīgi un pirmos 4 kp(kp lukturu nebija, bet iemarķētās lentītes gan) atradu ideāli. Jutos labi, kontrolēju savu orientēšanos un arī pārvietojos maksimāli ātri. Piektā kp vietā divreiz neieraudzīju lentīti, bet ar trešo piegājienu tomēr pamanīju. Un tad sākās. Turpmākais man vēl ilgi rādīsies murgos. Pēc ilgiem piedzīvojumiem, kurus es neaprakstīšu, es atradu 109. kp lentīti. Lai arī biju satriekts, centos koncentrēties uz vēl dažu kp paņēmšanu sacensību ātrumā... un pēc 50 m biju absolūti pazudis. Klejoju un mēģināju saskatīt kaut ko nozīmīgu. Likās, ka sanāk kādas 10 reizes, bet tā bija nepatiesība. Atkāpos uz taciņu ar domu skriet mājās. No taciņas līkuma nolēmu pabeigt treniņu uz pozitīvas nots, bet tas man neizdevās. Te gan lentītes vairs nebija, jo es esmu bijis pareizajā vietā. Bet tā kā pašpārleicinātība bija absolūti sagrauta, metos bēgt. Man pietiek!!!

Tā beidzās mani piedzīvojumi Francijas mežos. Līdz nākamajam gadam!