Par Šveici

Pavisam īsi par PK Šveicē. Organizatoriskā puse bija sagādājusi dažādus pārsteigumus - gan neplānotu treneri, gan nesamaksātu dalības maksu un arī nažus.

Bet es taču te rakstu par savu sportisko pusi. Modelī šokēja kontrasts ar Francijas kartēm -Īzij mežs ar pļavas elementiem. Bet solījās būt arī daži kalniņi.

Šveices posmā startēju gandrīz pašā sākumā - tas tāpēc, ka te biju jaunākais no dalībniekiem un visādi japāņi arī bija aizbraukuši. Mērķis pēc dalībnieku saraksta uzzināšanas kļuva primitīvs - nebūt pēdējam.

Distancē kāpumi mani nogalināja, jau uz pirmo kp sajutu asiņainu garšu mutē un, lai kā centos pēc tam, kalni bija neuzvarami. Ja skaties karti, tad etaps uz 4.kp pieveica mani jau pirms es sāku to skriet. Bet es centos cik spēju un lielu daļu arī uzskrēju. Bija kļūdas, kuras radīja pieredzes trūkums šādā apvidū, bet tās ir smalkas nianses, kuras maksā daudz laika. Pie beigām mani noķēra T.Sild, kuram aiz muguras tad es arī veicu pēdejos 3kp. Nepaliku pēdējais, īrs saņēma pēc nopelniem! 61. vieta.

Nākamajā dienā es National sprint startēju ME grupā un skrēju sprintu, par kuru labāku neesmu skrējis. Ļoti ātrs, bet tikpat tricky. Vairākas ceļu izvēles tiešām bija Pasaules klase - 10., 11. un 13.kp. Laikam biju 30. no 40 orientieristiem. Par lēnu.

Un tad gāāārš ceļš mājup.

Saņēmu mācību - tur ārā ir patiešām ļoti augsts fiziskā līmenis. Kādas 4 galvastiesas augstāks, nekā man. Savukārt tehniski tik slikti nav. Šis pasākums radījis pamatīgas pārdomas par to kā un ko vajag darīt. Principā es un Auseklis esam uz pareizā ceļa. Pareizākā Latvijā.