Par Garāko no garajām distancēm

Kamēr Latviešu desants jau bija bijis pāris dienas Annecy pilsētiņā, mēs tur ieradāmies piektdienā, divas dienas pirms mača. Pirmajā dienā jau pirmie iespaidi par apvidu bija skarbi. Lai raksturotu apvidu, man vajadzētu izplūst metaforās un epitetos un to es tagad nedarīšu. Nākamās dienas modelis jau piedāvāja salīdzinoši "skrienamu apvidu", bet tāpat orientēšanās bija extremely tricky. Vakarā nakts sprints pa Annecy pilsētiņu un tajā es jutos labi, izbaudīju patiesu sprinta orientēšanos. Skrēju ar Petzl lampu, kuru man aizdeva Petzl uz sacensību laiku. Lampa bija pārāk laba un manas pieļautās variantu kļūdas(un viena stulbuma kļūda) norakstāmas uz ēē.. apžilbumu. Dabūju 28. vietu un labus punktus WRE. Čipsu un šokolādesmaižu nomocītie M.S. un E.B. turpat vien bija, oficiālie rezultāti gan ir nekorekti, jo gan Mārtiņam gan Edgaram spliti uzrādīja par minūti ilgāku laiku.

Nākamajā rītā tas brīdis bija klāt. Sēžot autobusā, kas aizvedīs mani uz quarantine zone apzinājos, ka tas vairs nekādas emocijas nerada un ir pierasta lieta - tātad ir jau kaut kāda pieredze.

Karte. Garais priekšstarts gan bija jaunums. Vienalga. Starts un jau kameras(arī jaunums). Pirmo kp paņēmu uzmanīgi un tad uz otro kp paņēmu ne-pašu-labāko variantu, bet, skrienot pa ceļu, sajutu, ka ir pareizais noskaņojums un vēlme cīnīties. Turpmākos kp līdz garajam ņēmu samērā labi, apsteidzu čehu, kurš startēja 2min pirms manis. Uz 10.kp no sākuma gribēju skriet pa asfaltu, pa labi, bet tad pārdomāju par labu taisnākam variantam. Lejā, pie ceļa, iestājās pamatīgs apjukums, jo taciņa bija lielāka par ceļu un es neko nesapratu. Tā nu man sanāca pamatīga saminstināšanās un arī lieks loks pa ceļu. Uphillā es nobeidzos. Taurenīti veicu lēni un ar lielu kļūdu atgriežoties pirmajā taurenīša kp. Pēc tam pazaudēju identu. Aizķēros aiz zara, bremzējot skrienot lejup no kalna un idents aizlidoja. Tas prasīja kādu 1-1,5min, kamēr atradu. Uz nākamo kp gan jau atkal noķēru to īru, kurš bija bijis ar mani pirms tam. Bet tas jau nav rādītājs. Uz nākamo kp pēc kukaiņa uztaisīju lielāko kļūdu uz kādām 4min, kad meklēju kp par zemu un nesapratu, ka sedli var būt arī starp ieplakām.

Pēc skatītāju kp sākās cita distance. Jau skrienot uz skatītāju kp jutu, ka spēki ir galā un vajadzētu finišēt. Bet tieši tad viss sākās. Ļoti smalki detalizēts apvidus, turklāt 15niecē un vēl bonusā mans nogurums. Kļuvu ļoti lēns un, piemēram, 26.kp meklēju ielokā kalna otrā pusē. Uz 30. kp es zaudēju ļoti daudz laika, jo vienkārši nespēju paskriet gandrīz nemaz, kāpjot pāri kokiem/akmeņiem rāva krampjos kaut ko gurnu apvidū. Jāpiebilst, ka kopš taureņa nevienu citu neredzēju un visu distanci noskrēju viens pats. Skrienot uz pēdējo kp pa taciņu, smagi piespiedu sevi, lai neietu. Un sāka palikt jau nelabi. Ļoti patīkami, ka francūži aplaudēja katram dalībniekam, torstarp arī man. Pēc finiša jutos iztukšots un negribējās stāvēt kājās. Emocionāli biju priecīgs, ka pabeidzu distanci un neko šausmīgu nesastrādāju. Labi, ka biju otrais no mums trīs - tas arī man pašam pierādīja, ka nav tā, ka es aizbraucu tur tikai tāpēc, ka varu atļauties.

Noteikti gribu tur atgriezties.