Pēc ilgām un mokošām pārdomu pilnām dienām arī es aizbraucu uz Poliju un jau 4. dienu šeit dzīvoju un trenējos. Katru dienu, izņemot vakardienu, kas bija brīva, viens treniņš kartē un viens atslodzei tepat, no tās vietas, kur mēs dzīvojam. Man gan dienas kārtība atšķirās.
Neilgi pirms izbraukšanas man sākās problēmas ar celi, kas tobrīd, uz pārējo nedienu fona, nešķita tik nopietnas un likās, ka ātri vien pāries pēc neilgas atpūtas. Ierodoties šeit problēma kļuva nopietnāka, bet drīz vien tika ierobežota, un tagad jau ir atkal vērojami uzlabojumi šajā situācijā. Situācija ir tāda, ka garo distanci es neskriešu, bet sprintu un vidējo gan. Par stafeti tad jau redzēs, jo man ir arī 3 ļoti spēcīgi un veseli komandas biedri. Es būšu pieteikts garajai, lai Latvijai pienāktos divas vietas trešajā starta grupā, bet es neieradīšos uz startu. Domāju, ka tiem, kas sekos līdzi, tas būtu jāzina. Ar celi ir tā, ka 30min varu noskriet netraucēti un tad sākās minimālas sāpes, kas pieaug līdz neizturamiem apmēriem pie 40. minūtes.
Jā, jāatzīst, ka mans fiziskā forma nav no tām labākajām. Es tomēr saglabāju cerības uzrādīt savus labākos JWOC rezultātus dažādu iemeslu dēļ:
1) Man ir lielu starptautisku sacensību pieredze
2) Veselības problēmu izraisītais fiziskās formas trūkums man ļauj atslābt par rezultātiem, jo augsti individuālie rezultāti netiek gaidīti
3) Es esmu ārkārtīgi motivēts pierādīt to, ka man ir šeit jābūt
4) Pēdējā gada laikā esmu ļoti labi iepazinis šo apvidu
Svarīgākā cīņa man būs pašam ar sevi un, ja es spēšu neņemt vērā visu, kas pēdējo 2 mēnešu laikā ar mani ir noticis un vienkārši izdabūt no sevis maksimumu pie dotajiem apstākļiem, es būšu laimīgs pie (gandrīz) jebkuras vietas rezultātu sarakstā.
Te līst, pa gaiteni klīst Dienvidāfrikāņi un man beidzās lasāmviela.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru