pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

2

Noskaidroju iemeslu manam vājumam un izrādījās, ka tas ir nopietns.
Par savām veselības problēmām un to novēršanu varētu uzrakstīt grāmatu, un tāpēc tagad te īpaši neizplūdīšu. Pēdējā laikā esmu ticies ar tik daudz ārstiem un veicis tik daudz analīzes un medicīniskas manipulācijas kā pēdējo piecu gadu laikā kopā, man šķiet. Īsumā - ar veselību vajadzētu būt visam pilnīgā kārtībā līdz izbraukšanai uz JWOC, kas būs 28. jūnijā. Iemesls - domas dalās, bet visticamāk, ka hormoni, kurus lietoju acs iekaisuma dēļ + smagi treniņi/sacensības = slodze uz aknām, kas tad ietekmē sirdi.
Varu pateikt to, ka dalība JWOCā bija apdraudēta un gatavošanās tika/tiek nopietni iztraucēta. Gudri cilvēki man apkārt saka, ka būs labi arī tā, kā ir. Es saku, ka ir tā, kā ir un nav vērts neko daudz domāt, jākoncentrējas uz to, ko es varu izdarīt.
Kamēr bija neziņa par to, cik slikti ar mani ir, es daudz domas izdomāju, tostarp arī par to, kā būs, ja es nebūšu braucējs. Tās bija tumšas domas un pie tām es neatgriezīšos. Vārdu sakot, dzīves/sporta pieredze tiek gūta aumaļām.

Jukola tika aizvadīta saudzējošā režīmā, cik nu tas ir iespējams. Atgriezos 3-5 gadus senā pagātnē un skrēju sieviešu un bērnu etapu - 4. 78.vieta etapā un paceltas aptuveni 90 vietas uz aptuveni 280. vietu. Tas tika panākts noskrienot praktiski bez kļūdām kp rajonos, nevis baigi kapājot. Iespaidoja Lauri veiktais 4. etaps, kuru varēju noskatīties, gaidot savu kārtu skriet. Patiešām iedvesmojoši.

Nav komentāru: