Kurzemes pavasaris Liepājā kalpoja kā pēdējais izmēģinājums pirms starta Eiropas čempionātā. Izlēmu startēt tikai sacensību pirmajā dienā, toties abās - vidējā un sprinta distancēs - jo tās skriešu arī Portugālē.
Par spīti tam, ka gandrīz visi spēcīgākie Latvijas orientieristi šajā nedēļas nogalē piedalījās PK posmā Spānijā, konkurence Liepājas kāpās spēcīgo ārzemnieku dēļ bija pieklājīga un pirms starta es domāju, ka tikt sešiniekā būtu izcils rezultāts, bet ļoti labi būtu arī tikt starp labākajiem 12.
Vidējā distance bija sarežģīta un es īsti netiku galā ar orientēšanos pilnā ātrumā. Sīkas problēmas uz 2. un 3.kp izraisīja nelielu nepārliecinātību par sevi un pirmo reizi tā dēļ cietu uz 7.kp, kur nevarēju izlemt vai orientēties pēc veģetācijas vai reljefa un tas beidzās ar to, ka orientējos pēc nekā. Zaudēju ap 20-25 sekundēm un vēl pāris gramus pārliecības. Labam variantam uz 10.kp, kas mani ļāva atgriezties cīņā par top10, sekoja absolūts aptumsums pie 11.kp, kur, stāvot aptuveni 20m no kp, es pavadīju gandrīz minūti šauboties par to vai esmu pareizājā vietā un brīnoties, kāpēc neredzu kp blakus ieplakā. No 13. līdz 16.kp man bija labs ātrums un nezaudēju daudz laika uz orientēšanos.
Skatītāju etapā tiku informēts, ka KJ zaudēju ap pusminūti (patiesībā bija minūte) un pamatīgi palielināju ātrumu pēdējā kalnainajā distances daļā. Tā palielināju, ka ceļā uz priekšpēdējo zaudēju vēl pusminūti jo skābekļa bada apmiglotajā skatienā pamanīju svešu kp tālumā uz ceļa un paskrēju garām savējam. Šāds sniegums deva 9.vietu (3. no latviešiem), bet bez muļķīgajām kļūdām bija iespējams pacīnīties par sešinieku.
Jau nepilnas trīs stundas pēc finiša vidējā distancē, es stāvēju uz starta līnijas sprintam pa Liepāju. Distance bija vienkāršāka, nekā biju gaidījis. Patiesi sarežģīta bija tikai piejūras kāpu zona. Iespējams, uzsāku par lēnu, jo uz pirmo kp zaudēju 10 sekundes labākajam laikam. Turpinājumā iegāju labā ritmā un nebija īpašu problēmu tikt līdzi savam ātrumam.
Problēmas sākās uz 8.kp, kas bija pāreja no elementārā parka uz kāpu zonu. Nepaceļot galvu īstajā brīdī, ieskrēju par dziļu kāpās un, kamēr atgriezos pareizajā vietā, pagāja 35 sekundes, kas sprinta distancē ir mūžība. Kāpu zonu līdz galam izpratu, tikai atgriežoties tur pēc distances veikšanas. Zaudēju pāris sekundes arī uz 12.kp. Pēc tam sākās skriešanas sacensības, kurās es biju pārāks par lielāko daļu citu dalībnieku. Diemžēl viens, par kuru es nebiju pārāks, finišā man priekšā bija 5 sekundes un liedza vietu uz pjedestāla - 4.vieta Kurzemes pavasara sprintā, 32 sekundes aiz uzvarētāja...
Patīkami, ka bija labs ātrums gan vidējā gan sprinta distancē, bet tehniskās precizitātes trūkums nedaudz sarūgtināja. Līdz EČ neko daudz uzlabot nevar paspēt, tāpēc es izlēmu no šīm sacensībām izdarīt vienkāršus un praktiskus secinājumus. (1) būt pārliecinātam par savām darbībām, (2) turēt galvu augšā. P.S. (2) var lietot arī tā pārnestajā nozīmē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru