Sudrabs LČ nakts-o

Man ļoti patīk nakts orientēšanās, jo tajā jābūt īpaši disciplinētam un, skrienot tumsā, vadoties tikai pēc kompasa, ir jābūt lielai pašpārliecinātībai, lai ticētu, ka viss notiek pareizi un tūlīt varēs ieraudzīt atstarotāju un viss būs kārtībā. Un jāsaka, ka joprojām jūtu gandarījumu, ieraugot nakts kontrolpunktiem raksturīgā atstarotāja spīdumu tieši tur, kur biju iedomājies.

Šo iemeslu dēļ šoziem piedalījos lielākajā daļā Ausekļa un Ozona nakts treniņos un ar nepacietību raudzījos un raugos paredzēto nakts sacensību virzienā - LČ nakts, 10Mila, Meridiāna nakts stafetes, Jukola. Vakar bija pienācis laiks Latvijas čempionātam nakts orientēšanās.

Lai arī sacensību atmosfēra, distanču sarežģītība un, iespējams, mana paša noskaņojums, neatbilda tam, kā es gribētu, lai Latvijas čempionāts norisinās, konkurence bija sagaidāma spēcīga un pirms starta biju nospraudis divus mērķus - vismaz tikt top6 un būtu lieliski izcīnīt medaļu.

Iesildoties pirms starta, man par lielu pārsteigumu, jutu kājās vismaz divas nedēļas nebijušu vieglumu. Es sapratu, ko tas nozīmē - kā kājas distancē gribēs skriet pa priekšu galvai. Būs jāpiebremzē!

Jau tuvojoties pirmajam kontrolpunktam, man nācās atvairīt domas par to, ka es tam tuvojos ļoti nekonkrēti un varbūt nepamanīšu. Par laimi, kp bija novietots atklātā vietā un es to pamanīju jau pa gabalu. Uz 2.kp vēlējos doties taisni, bet, iepinoties sakritušos kokos etapa sākumā, atcerējos pirms starta saņemto informāciju, ka ir daudz sagriezti un sakrituši koki un pārdomāju par taisno variantu, kas šķērsoja arī zaļās strīpas. Tā vietā skrēju lejā uz taciņu un ceļu. Kļūda. Tā zaudēju 40 sekundes. Toties noķēru viesi no Izraēlas - Guy Sabo Bar, ar ko turpinājām distanci pārsvarā kopā. 3.,4.,5.kp visus paņēmu ļoti labi un pie 5.kp jau biju izvirzījies 3.pozīcijā.

Taču sākās stresainākā distances daļa. Pēc apjukuma ceļā uz 6.kp, kur biju novirzījies par zemu, nesaprotot, kur ir purvs, zaļa ieplaka un vienkārši ieplaka, nedaudz satraucos, jo šķita, ka aizmugurē jau redzu tuvojamies lampas. Divas minūtes aiz manis startēja viens no labākajiem man pazīstamajiem nakts orientieristiem - Anatolijs Tarasovs, tādēļ mans satraukums bija pamatots. Tobrīd es nezināju, ka A.T. bija pieļāvis divu minūšu kļūdu uz 5.kp un man nebūt netuvojās. Mistiskā veidā uz 7.kp skrienot es ieraudzīju ceļu, aizmirsu par visu un uzskrēju uz tā. Acumirklī sapratu, ka tas ir lielais grants ceļš un izlaboju kļūdu. Tādējādi tas man izmaksāja tikai 20 sekundes. Uz 8.kp bija smags kāpums caur izcirtumu un vēl pirms paša punkta es ielīdu kaut kādos sakritušos kokos un zaudēju laiku. Stress nebija atkāpies un es noraustījos uz 9.kp, meklējo kp vienu stidziņu par ātru. Mans Dāvida zemes kompanjons gan uztvēra situāciju un es viņu noķēru atkal pie 10.kp.

11.kp bez problēmām. Uz 12.kp es izlēmu neko pa ceļam nelasīt un vienkārši skriet virzienā līdz ceļiem un tur ielasīties. Taču pa ceļam bija daudzi jaunizbraukti ceļi un kaut kādi kalniņi, ka es nevilšus centos saprast vai neesmu kaut kur novirzījies. Galu galā viss jau izdevās kā plānots, bet zaudēju laiku, lieki lasot karti.

Diemžēl 13.kp bija izšķirošā vieta distancē. Es ar lielu atdevi uzskrēju kalnā, paņēmu virzienu no krustojuma, bet bez pilnas pārliecības, ka es spēšu noskriet 200m virzienā. Kas, protams, bija muļķīgi. Ar šādām šaubām es paskrēju kp garām, kaut gan man šķita, ka jūtu ieplaku pa kreisi no sevis un mans izraēļu kolēģis man aiz muguras devās tajā virzienā. Es apstājos, kad biju nonācis konkrētā atklātā vietā, kas nav kartē. Tad izlēmu doties līdz takai, atrast zīmīgu vietu un atrast kp ar otro piegājienu. Tā arī izdarīju, bet zaudēju 1:40 un tobrīd jau savā prātā pamāju ardievas medaļām, kā arī biju pārliecināts, ka nu jau man garām ir gan A.T., gan vietējais samurajs Andris Jubelis, kurš startēja četras minūtes aiz manis.

Pēc šīs kļūdas skrēju vēl ātrāk un centos atgūt zaudēto, kā arī ieraudzīt sev priekšā citu elites skrējēju lampas. Pie 18.kp atkal satiku Guy un, redzot, ka viņš ir viens, bez A.T. un A.J., atkal radās cerība, ka mistiskā veidā viņi vēl nav man garām. Lai gan es baigi spiedu ceļā uz 19.kp, es šajā etapā zaudēju 21 sekundi labākajam laikam. Kā? Varbūt vajadzēja skriet taisni.

Lai nu kā, turpinājumā vairs nekādas problēmas ar orientēšanos neradās un no 19.kp līdz finišam ideālajam laikam zaudēju tikai 8 sekundes. Liels bija mans pārsteigums, kad finišā es uzzināju, ka esmu tur ieradies ar otru labāko laiku, zaudējot tikai lietuvietim Giedrius Sabaliauskas, kurš pārstāvēja Lietuvas klubu un tāpēc neskaitījās LČ ieskaitē. Es biju šokēts, kad kļuva skaidrs, ka esmu priekšā A.T. un A.J. un jau sāku klusībā cerēt uz zeltu, bet tas, protams, ar tādām kļūdām, nebija reāli. Mani apsteidza Jānis Krūmiņš, kuram šī bija kāda 357. zelta medaļa Latvijas čempionātos. Es uzrādīju trešo rezultātu, lietuvietim zaudējot 3:14 un J.K. 1:06. Kļūdās atstāju 3:40 kopā. Īpaši sāpīga bija lielā 1'40''kļūda uz 13.kp.

Kad ir pagājusi nakts, jāsaka, ka esmu priecīgs par rezultātu un sudraba medaļu. Šī man ir tikai trešā LČ medaļa elitē - bronza vidējā distancē 2012.gadā, bronza nakts čempionātā pagājušogad un sudrabs šogad. Neesmu apmierināts ar savu sniegumu šajā salīdzinoši vienkāršajā distancē - mana koncentrēšanās tās laikā nebija vajadzīgajā līmenī un es pārāk daudz domāju par citiem sportistiem nevis to, kas man pašam jādara. Ar šo problēmu būs īpašs izaicinājums tikt galā nākamajā nedēļas nogalē Zviedrijā, kur tumšajā mežā būs jādodas 10Milas stafetēs.